Você procurou por: zadolževanja (Esloveno - Letão)

program zadolževanja
aizņēmumu programma

analiza vzdržnosti zadolževanja
parāda atmaksājamības analīze

2.6 zmanjševanje verižnega zadolževanja
2.6 parādu ķēdes mazināšana

spremlja tudi posle posojanja in zadolževanja offshore.
informētība par atbilstību

zagotoviti ustaljenost sposobnosti uravnavanja posojanja in zadolževanja.
nodrošināt aizņēmumu un parādu pārvaldības spējas pastāvēšanu.

celovito navedbo pravil, ki urejajo druga zadolževanja.
vispārēju norādi par noteikumiem, kas attiecas uz citiem aizņēmumiem.

igra večnega prenašanja bogastva in zadolževanja se tako nadaljuje.
un tā šī nebeidzamā īpašuma pārdales un mūžīgā parāda spēle turpinās.

pripraviti temelje za razvoj usposobljenosti za upravljanje posojil in zadolževanja.
sagatavot bāzi aizņēmumu un parāda pārvaldības spējas izveidei.

obseg sklenjenega zadolževanja in tako zbranih sredstev v letu 2007 v primerjavi z letom 2006
2007.gadā parakstītie līgumi un piesaistītie līdzekļi*, salīdzinājums ar 2006.g.

poleg tega ostaja zelo robustna tudi rast zadolževanja, kar še zlasti velja za hipotekarna posojila.
turklāt aizņēmumu, īpaši hipotēku kredītu, atlikuma pieaugums joprojām ir ļoti straujš.

rast posojil se zdaj umirja v več sektorjih , kar je razvidno iz zadolževanja nefinančnih družb in gospodinjstev .
gada vidus stabilizējas , lai gan divciparu skaitļa līmenī . nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību aizņēmumu dinamika rāda , ka aizdevumu apjoma kāpuma stabilizēšanās kļūst vienmērīgāka .

zaradi višjih kratkoročnih obrestnih mer ter ohlajanja stanovanjskega trga v več predelih euroobmočja se upočasnjuje tudi rast zadolževanja gospodinjstev.
mājsaimniecību aizņēmumu pieauguma tempa samazināšanās arī atspoguļo augstāku īstermiņa procentu likmju mazinošo ietekmi, kā arī mājokļu tirgus aktivitātes kritumu vairākās euro zonas daļās.

višje kratkoročne obrestne mere in slabitev stanovanjskega trga v več delih euroobmočja v zadnjih letih upočasnjujejo rast zadolževanja gospodinjstev.
augstākas īstermiņa procentu likmes un mājokļu tirgus aktivitātes mazināšanās vairākos euro zonas reģionos dažos pēdējos gados apslāpējusi mājsaimniecību aizņēmumu pieaugumu.

močna rast kreditov zasebnemu sektorju kaže, da se trend rasti zadolževanja nefinančnih družb od sredine leta 2004 dalje nadaljuje.
straujš privātā sektora kreditēšanas kāpums rāda, ka nefinanšu sabiedrību aizņēmumu pieauguma tendence, kas vērojama kopš 2004. gada vidus, joprojām saglabājas.

rast posojil se je na splošno stabilizirala, kar je v zadnjih nekaj mesecih razvidno iz gibanja zadolževanja nefinančnih družb in gospodinjstev.
gada vidus stabilizējas, lai gan tas rakstāms ar divciparu skaitli. nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību aizņēmumu dinamika pēdējos mēnešos liecina, ka aizdevumu apjoma kāpuma stabilizēšanās kļūst vienmērīgāka.

(vi) sestava in trend dolžniških obveznosti države in njena sposobnost nadaljnjega zadolževanja brez posebnih ugodnosti; in
vi) valsts parāda apkalpošanas saistību struktūra un tendences, un tās spēja turpmāk ņemt aizņēmumus bez atvieglojumiem un

rast zadolževanja gospodinjstev se je v zadnjih mesecih umirila, kar odraža učinke višjih ključnih obrestnih mer ecb od decembra 2005 dalje ter ohlajanje stanovanjskega trga v več delih euroobmočja.
mājsaimniecību aizņēmumu pieaugums pēdējos mēnešos kļuvis mērenāks, atspoguļojot kopš 2005. gada decembra veiktās galveno ecb procentu likmju paaugstināšanas ietekmi un mājokļu tirgus aktivitātes mazināšanos vairākās euro zonas daļās.

obenem so višje kratkoročne obrestne mere prispevale k počasnejši rasti zadolževanja gospodinjstev, čeprav je na tem področju precejšnjo vlogo odigralo tudi ohlajanje stanovanjskega trga v več predelih euroobmočja.
vienlaikus augstākas īstermiņa procentu likmes palīdzējušas mazināt mājsaimniecību aizņēmumu pieauguma tempu, lai gan šajā ziņā svarīga nozīme bijusi arī mājokļu tirgus aktivitātes kritumam vairākās euro zonas daļās.

predvsem je iz obsega, dospelosti in sektorske sestave zadolževanja pri bankah mogoče sklepati, da na ravni euroobmočja kot celoti napetosti na finančnih trgih doslej niso bistveno prizadele ponudbe bančnih kreditov.
konkrētāk-- banku aizņēmumu apjoms, termiņi un sektoru dalījums liecina, ka euro zonā kopumā pastāvošā spriedze nav būtiski ietekmējusi banku kredītu pieejamību.

predvsem je iz dinamike, dospelosti in sektorske sestave zadolževanja pri bankah mogoče sklepati, da na ravni euroobmočja kot celote sedanje napetosti na finančnih trgih doslej niso bistveno prizadele ponudbe bančnih kreditov.
konkrētāk-- banku aizdevumu kāpuma temps, termiņi un sektoru dalījums liecina, ka pastāvošā finanšu spriedze pagaidām nav būtiski ietekmējusi banku kredītu pieejamību euro zonā kopumā.