Вы искали: soziologie (Немецкий - Латышский)

soziologie
socioloģija

soziologie.
socioloģiju.

fachbereich soziologie
university of warwick

gesellschaft (soziologie)
sabiedrība

professor der soziologie
profesor titular de sociología

am lehrstuhl für soziologie
catedrático habilitado de sociología

fachbereich politikwissenschaft und soziologie
facultad de ciencias políticas y sociología

schulen, soziologie an 9 hochschulen und design an 7 hochschulen evaluiert.
novērtēšanu veic komanda, ko veido vak biedri un vak iecelti eksperti.

die partner kamen aus den bereichen theaterpädagogik und kunst, psychologie und soziologie.
partneru vidū bija izglītojošā teātra un mākslas praktiķi, psihologi un sociologi.

abram de swaan (niederlande, professor für soziologie, universität amsterdam)
abram de swaan (no nīderlandes, socioloģijas profesors,

nachdenken und debatten über wissenschaft und technik und ihren platz in der gesellschaft aufbauend auf der geschichte, soziologie und philosophie von wissenschaft und technik.
pārdomas un debates par zinātni un tehnoloģijām, kā arī to vietu sabiedrībā, pamatojoties uz zinātnes un tehnoloģiju vēsturi, socioloģiju un filozofiju;

ihr ansatz ist systembezogen und erfordert daher ein interdisziplinäres vorgehen und die einbeziehung verschiedener wissensbereiche wie medizin, biologie, psychologie, wirtschaft, soziologie, demografie und ikt.
tai ir sistēmiska pieeja, un tāpēc rodas vajadzība veikt starpdisciplīnu darbu, iesaistot tādas zināšanu jomas kā medicīnu, bioloģiju, psiholoģiju, ekonomiku, socioloģiju, demogrāfiju un ikt.

um die beziehungen zwischen wissenschaft und gesellschaft sachlich gut aufarbeiten zu können, müssen die in den disziplinen geschichte, soziologie und philosophie vorhandenen erkenntnisse über die wissenschaften erweitert, konsolidiert und europaweit verbreitet werden.
lai ar pamatotas politikas starpniecību pievērstos attiecībām starp zinātni un sabiedrību, eiropā ir jāpaplašina, jāapvieno un jāizplata vēsturē, socioloģijā un zinātnes filozofijā uzkrātās zināšanas.

4.6 auch die sozioökonomischen faktoren sollten jedoch einer objektiven und unabhängi­gen bewertung unterzogen werden, die mit der gleichen wissenschaftlichen genauigkeit durch­geführt wird wie die bewertung des gesundheitsrisikos und zu der sachverständige aus den gebieten wirtschaft, soziologie und recht hinzugezogen werden sollten.
4.6 arī sociāli ekonomiskie faktori būtu objektīvi un neatkarīgi jāizvērtē ar tikpat lielu zinātnisku precizitāti, kā veicot novērtējumu par riskiem veselībai, iesaistot novērtēšana ekonomikas, socioloģijas un tiesību ekspertus.

(2) auf der basis der vorschläge der mitgliedstaaten, die bestimmte personen aufgrund ihrer erfahrung und ihrer wissenschaftlichen leistungen im bereich drogen und drogensucht ausgewählt haben, beruft der verwaltungsrat ein mitglied pro mitgliedstaat in den wissenschaftlichen ausschuss, wobei er dem umstand rechnung trägt, dass der ausschuss multidisziplinär besetzt sein und alle wissenschaftlichen bereiche im zusammenhang mit der drogen-und drogensuchtproblematik abdecken muss. diese umfassen unter anderem folgende gebiete: biomedizinische forschung, neurowissenschaft, kriminologie, erziehungswissenschaft, epidemiologie, Ökonomie, kriminaltechnik, rechtswissenschaft, politikbewertung/–analyse, politikwissenschaft, präventionsbewertung/-forschung, suchtpsychiatrie, psychologie, psychopharmakologie, öffentliche gesundheit, qualitative forschung, sozialarbeit, statistik, soziologie, umfrageforschung, toxikologie und therapiebewertung/-forschung.
2. administratīvā valde ieceļ pa vienam zinātniskās komitejas loceklim no katras dalībvalsts, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem par personām, kas izvēlētas, balstoties uz to pieredzi un zinātnisko izcilību narkotiku un narkomānijas jomā un ņemot vērā komitejas daudznozaru raksturu un darbu visās zinātnes jomās, kas saistītas ar narkotikām un narkomāniju. Šīs zinātnes jomas ir, bet neaprobežojas ar: biomedicīniskiem pētījumiem, neiroloģiju, kriminoloģiju, pedagoģiju, epidemioloģiju, ekonomiku, kriminālistiku, jurisprudenci, politiku novērtēšanu un analīzi, politiskajām zinātnēm, profilakses novērtēšanu un izpēti, atkarību psihiatriju, psiholoģiju, psihofarmakoloģiju, veselības aizsardzību, kvalitatīviem pētījumiem, sociālo darbu, statistiku, socioloģiju, sabiedriskās domas izpēti, toksikoloģiju, terapijas novērtēšanu un izpēti.