You searched for: beskæftigelsesegnetheden (Danska - Lettiska)

forbedring af beskæftigelsesegnetheden ved at styrke uddannelses- og undervisningsniveauet
nodarbinātības iespēju uzlabošana, paaugstinot apmācību un izglītības līmeni

• at bidragetil atfremme kreativiteten, konkurrenceevnen, beskæftigelsesegnetheden og en øgetiværksætterånd
• palīdzētsekmētradošo darbību,konkurētspēju, nodarbi-nātībasiespējas un uzņēmību;

5. at bidrage til at fremme kreativiteten, konkurrenceevnen, beskæftigelsesegnetheden og en øget iværksætterånd
(e) palīdzēt atbalstīt jaunradi, konkurētspēju, nodarbinātību un uzņēmību;

e) at bidrage til at fremme kreativiteten, konkurrenceevnen, beskæftigelsesegnetheden og en øget iværksætterånd
e) palīdzēt sekmēt radošo darbību, konkurētspēju, nodarbinātības iespējas un uzņēmību;

flersprogethed fremmer mobilitet og forbedrer beskæftigelsesegnetheden og konkurrenceevnen. den skaber tolerance og social integration.
tā veicina darbaspēka mobilitāti, uzlabo nodarbinātības iespējas un konkurētspēju.

hvis der gives adgang til metoder, praksis og teknologier, der anvendes i andre lande, vil det fremme beskæftigelsesegnetheden.
nodrošinot piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot nodarbināmību.

efs bør også støtte aktiv og sund aldring, bl.a. via innovative former for tilrettelæggelse af arbejdet samt ved at fremme sundhed og sikkerhed på arbejdspladsen og øge beskæftigelsesegnetheden.
esf būtu jāsniedz atbalsts arī aktīvai un veselīgai novecošanai, tostarp izmantojot inovatīvus darba organizācijas veidus, kas veicina arodveselību un darba drošību un palielina nodarbināmību.

antallet af læringserfaringer og -aktiviteter, der støttes af programmet, og som har forbedret kompetencerne og øget beskæftigelsesegnetheden blandt de kulturelle og kreative aktører, herunder branchefolk på det audiovisuelle område
programmas atbalstītās mācīšanās pieredze un pasākumu skaits, kuri ir uzlabojuši kultūras un radošo darbinieku, tostarp audiovizuālās jomas speciālistu, kompetences un nodarbināmību.

i) udarbejdelse og indførelse af reformer i de almene og erhvervsfaglige uddannelsessystemer med henblik på at øge beskæftigelsesegnetheden, større arbejdsmarkedsrelevans i de grundlæggende almene uddannelser og erhvervsuddannelserne og løbende ajourføring af undervisernes kvalifikationer med henblik på innovation og en videnbaseret økonomi
i) izglītības un apmācības sistēmu reformu izstrādi un īstenošanu, lai attīstītu nodarbinātspēju, sākotnējās izglītības un arodizglītības un apmācību atbilstības uzlabošanu darba tirgum, kā arī apmācošā personāla prasmju pastāvīgu atjaunināšanu saistībā ar inovācijām un uz zināšanām balstītu ekonomiku;

medlemsstaterne bør navnlig sætte yderligere gang i reformer af skattesystemerne og de sociale systemer for at forbedre incitamenterne, og for at det skal kunne betale sig at arbejde; de bør endvidere øge arbejdsmarkedernes tilpasningsdygtighed gennem en kombination af fleksibilitet og ansættelsens sikkerhed samt forbedre beskæftigelsesegnetheden gennem investeringer i menneskelig kapital.
jo īpaši dalībvalstīm būtu jādod atkārtots impulss nodokļu un sociālo pakalpojumu sistēmas reformai, lai uzlabotu motivāciju un veicinātu darba finansiālo pievilcīgumu; būtu jāpalielina darba tirgu spēja piemēroties, apvienojot darba elastīgumu un drošību; un jāuzlabo nodarbināmība, investējot cilvēkkapitālā.

3.2 ser positivt på oplysningen om, at mange unge er aktive volontører, og bemærker, at det modsiger påstanden om de unges manglende interesse for et aktivt medborgerskab, og bemærker, at det er mere korrekt at tale om de unges afpolitisering snarere end manglende interesse, eftersom volontørarbejde, som kommissionen selv siger det, er en form for social deltagelse, en uddannelsesmæssig erfaring samt en beskæftigelsesegnetheds- og integrationsfaktor;
3.2 apsveic informāciju, ka daudz jauniešu ir iesaistīti brīvprātīgās aktivitātēs un norāda, ka tas runā pretim pieņēmumam, ka jaunieši nav ieinteresēti aktīvā pilsoņa darbībā. tā uzskata, ka precīzāk būtu apzīmēt jauniešus kā "apolitiskus" nekā neieinteresētus, jo brīvprātīgo aktivitātes – kā to deklarē pati komisija – ir sociālas iesaistīšanās forma, izglītojoša pieredze un nodarbinātības un integrācijas factors;