You searched for: folkesundhedskriser (Danska - Lettiska)

dermed vil fonden kunne mobiliseres i krisesituationer, hvor de fysiske skader på beslutningstidspunktet stadig er begrænsede; denne mulighed er mest sandsynlig i forbindelse med terrorangreb eller større folkesundhedskriser.
kļūs iespējama fonda piesaiste krīzes situācijās, kad lēmuma pieņemšanas laikā materiālie zaudējumi vēl ir ierobežoti; tas visticamāk var būt terora aktu vai lielu sabiedrības veselības krīžu gadījumā.

i denne meddelelse er der givet en beskrivelse af behovene og målsætningerne i forbindelse med almen planlægning vedrørende folkesundhedskriser og vedrørende udvikling af koordinerede tiltag i og uden for eu for at beskytte eu-borgernes sundhed mod kendte såvel som uforudsete trusler mod folkesundheden.
Šajā paziņojumā izklāstītas vispārējās plānošanas vajadzības un mērķi attiecībā uz ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā, kā arī nepieciešamība izstrādāt saskaņotu pieeju es teritorijā un ārpus tās, lai aizsargātu es pilsoņu veselību gan no jau zināmiem, gan no negaidītiem sabiedrības veselības apdraudējumiem.

de mange sygdomsspecifikke planer, der var blevet udarbejdet, fik sundhedsministrene til på rådets samlinger den 6. maj 2003 og den 2. juni 2003 at anmode kommissionen om at udarbejde grundprincipperne for almene planer for alle typer folkesundhedskriser.
tā kā konkrētām slimībām paredzēto plānu skaits aizvien pieauga, veselības aizsardzības ministri 2003. gada 6. maija un 2003. gada 2. jūnija padomes sanāksmēs lūdza komisiju izstrādāt un sagatavot pamatojumu vispārējiem plāniem, kādi īstenojami sabiedrības veselības aprūpē visa veida neatliekamās palīdzības sniegšanas gadījumā.

kommissionen vil også se nærmere på, om de eksisterende eu-foranstaltninger af relevans for folkesundhedskriser er tilstrækkelige under hurtigt skiftende omstændigheder og set i forhold til et højere forventningsniveau, eller om der er behov for at opdatere dem eller træffe nye initiativer.
komisija apsvērs arī to, vai pašreizējie es pasākumi, kādi tiek veikti sabiedrības veselības ārkārtas situācijās, atbilst ātri mainīgajiem apstākļiem un augstākām prasībām vai arī tie ir jāpilnveido un vai ir vajadzīgas jaunas iniciatīvas.

de procedurer, der er nødvendige for at imødegå folkesundhedskriser uden for sundhedssektoren, fungerer på to måder: for det første har de til formål at gøre andre sektorer klar til at bistå folkesundhedsmyndigheder ved den lægelige indsats, f.eks. triage, isolation, karantæne, behandling samt medicinering og vaccinationer. for det andet er de med til at indføre og gennemføre foranstaltninger, som det hovedsagelig er andre sektorer, der tager sig af, f.eks. logistik (såsom etablering af lagre, ressourcer og minimumskrav vedrørende værnemidler og medicinsk udstyr samt andre forholdsregler), spørgsmål om nedslagning og dekontaminering, forsyning af el og drikkevand, transportforanstaltninger (navnlig ved medlemsstaternes ind- og udgangssteder), telekommunikation, civilbeskyttelses- og civilforsvarsoperationer vedrørende underbringelse, redningsarbejde og tilvejebringelse af vitale forsyninger (såsom fødevarer, udstyr og materialer til vandforsyning og overførsel mellem lande af sådanne ressourcer og sådant udstyr) og samarbejde mellem den lægelige indsats og de retshåndhævende instanser om forbud mod offentlige forsamlinger og lukning af steder, hvor mennesker forsamles, om retsmedicinsk epidemiologi og om retlige og etiske konsekvenser af forholdsregler (såsom karantæne, tavshedspligt vedrørende passagerlister, transport af farligt gods, told, kontrol og håndhævelse og beslaglæggelse af ejendom).
procesi, kas nepieciešami, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā ārpus veselības aizsardzības nozares, darbojas divējādi – tie palīdz sagatavot citu nozaru pārstāvjus sniegt atbalstu sabiedrības veselības aizsardzības iestādēm, iesaistoties ar medicīnu saistītās darbībās, tādās kā, piemēram, pacientu iedalīšana grupās atbilstoši viņu veselības stāvokļa smaguma pakāpei, izolācija, karantīna, ārstēšana, zāļu ievadīšana un vakcinēšana, un tie palīdz arī tādu pasākumu ieviešanā un īstenošanā, ar kādiem parasti nodarbojas citu nozaru pārstāvji, piemēram, loģistika (piemēram, krājumu veidošana – resursi un minimālās prasības pēc aizsarglīdzekļiem, medicīnas ierīcēm un citiem pretpasākumiem), dekontaminācijas jautājumi, elektroenerģijas un dzeramā ūdens piegāde, transporta pasākumi, jo īpaši dalībvalstu teritorijas ieceļošanas un izceļošanas vietās, telekomunikācija, civilā aizsardzība, un civilās aizsardzības operācijas attiecībā uz patvēruma sniegšanu, glābšanu, un dzīvībai īpaši svarīgas piegādes, piemēram, pārtika, ūdens, iekārtas un materiāli, šādu resursu un līdzekļu pārvešana no vienas valsts uz citu; sadarbība starp medicīnas un tiesībsargājošajām iestādēm, lai aizliegtu sabiedriskas pulcēšanās un slēgtu telpas, sadarbība tiesu medicīnas epidemioloģijas jomā un attiecībā uz veikto pretpasākumu (piem., karantīnas, pasažieru sarakstu konfidencialitāte, bīstamo kravu pārvadājumi, muita, kontrole un izpildes procedūras, īpašuma rekvizīcija…) juridiskajiem un ētiskajiem aspektiem.