You searched for: ühishuviprojektide (Estniska - Lettiska)

olema ühishuviprojektide kindlakstegemise aluseks;
veido pamatu kopīgu interešu projektu noteikšanai;

Ühishuviprojektide teostamisel tuleks nõuetekohaselt arvesse võtta asjaomase üksikprojekti iseärasusi.
Īstenojot kopīgu interešu projektus, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš katra atsevišķā projekta konkrētajiem apstākļiem.

see hõlmab kõiki asjakohaseid andmeid liidu poolt rahastatavate ühishuviprojektide kohta.
tajā iekļauj visus būtiskos datus par kopīgu interešu projektiem, kuri saņem savienības finansējumu.

komisjon võtab vastu transpordisektori mitmeaastased tööprogrammid i lisa i osas loetletud ühishuviprojektide kohta.
komisija pieņem daudzgadu darba programmas transporta nozarē saistībā ar kopīgu interešu projektiem, kas uzskaitīti i pielikuma i daļā.

lennutransporditaristuga seotud ühishuviprojektide edendamisel ja lisaks artiklis 10 sätestatud üldistele prioriteetidele käsitatakse prioriteetsena järgmist:
veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar gaisa transporta infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

mitmeliigilise transporditaristuga seotud ühishuviprojektide edendamisel ja lisaks artiklis 10 sätestatud üldistele prioriteetidele käsitatakse prioriteetsena järgmist:
veicinot kopīgu interešu projektus, kas saistīti ar multimodālo transporta infrastruktūru, un papildus vispārējām prioritātēm, kas minētas 10. pantā, prioritāti piešķir šādiem jautājumiem:

liikmesriigid ja teised projektide edendajad peaksid tagama, et ühishuviprojektide hindamine viiakse läbi tõhusalt, vältides tarbetuid viivitusi.
dalībvalstīm un citiem projektu īstenotājiem būtu jānodrošina, ka kopīgu interešu projektu novērtējumi tiek veikti efektīvi un bez liekas kavēšanās.

liikmesriigid võivad määrata ühise kontaktasutuse ühishuviprojektide, eelkõige piiriüleste projektide jaoks lubade andmise protsessi hõlbustamiseks ja kooskõlastamiseks liidu kohaldatava õiguse kohaselt.
lai atvieglinātu un koordinētu atļauju piešķiršanas procesu kopīgu interešu projektiem un it īpaši pārrobežu projektiem, dalībvalstis saskaņā ar piemērojamajiem savienības tiesību aktiem var iecelt vienotu kontaktiestādi.

lõpuks, kui esimesed kaks sammu ühishuviprojektide jaoks vajalikke investeeringuid ei anna, võib anda liidu rahalist abi, kui ühishuviprojekt vastab kohaldatavatele abikõlblikkuse kriteeriumidele.
treškārt, ja ar pirmajiem diviem posmiem nepietiek, lai nodrošinātu vajadzīgos ieguldījumus kopīgu interešu projektos, savienības finansiālo palīdzību varētu piešķirt tad, ja kopīgu interešu projekts atbilst piemērojamiem atbilstības kritērijiem.

liikmesriigid teavitavad komisjoni igal aastal ja asjakohasel juhul interaktiivse geograafilise ja tehnilise infosüsteemi kaudu ühishuviprojektide rakendamisel tehtud edusammudest ja sellekohastest investeeringutest, sh kliimamuutustega seoses seatud eesmärkide saavutamiseks kasutatud toetussummadest.
attiecīgā gadījumā izmantojot interaktīvu ģeogrāfiskās un tehniskās informācijas sistēmu, dalībvalstis ik gadu informē komisiju par rezultātiem, kas sasniegti kopīgu interešu projektu īstenošanā un par šajā nolūkā veiktajiem ieguldījumiem, tostarp par to, cik daudz atbalsta izlietots, lai sasniegtu mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām.

artiklis 4 sätestatud eesmärkidest lähtuvalt avaldab komisjon aluspõhimõtted, mida ta kasutab liidu vahenditest toetust taotlevate ühishuviprojektide sotsiaal-majandusliku tulude ja kulude analüüsi ja euroopa lisaväärtuse hindamiseks.
pamatojoties uz 4. pantā izklāstītajiem mērķiem, komisija publicē sociālekonomisko izmaksu un ieguvumu analīzes un eiropas pievienotās vērtības novērtējumā izmantotos pamatprincipus attiecībā uz kopīgu interešu projektiem, kuri cenšas piesaistīt savienības finansējumu.

komisjon võtab vastu transpordi-, telekommunikatsiooni- ja energiasektori iga-aastased tööprogrammid selliste ühishuviprojektide kohta, mida mitmeaastased tööprogrammid ei hõlma.
komisija pieņem gada darba programmas transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēm saistībā ar kopīgu interešu projektiem, kas nav iekļauti daudzgadu darba programmās.

eelkõige toetatakse euroopa ühendamise rahastust selliste ühishuviprojektide rakendamist, mille eesmärk on arendada välja ja luua uued või ajakohastada olemasolevad taristud ja teenused transpordi-, telekommunikatsiooni- ja energiasektorites.
eisi jo īpaši atbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir jaunu infrastruktūru un pakalpojumu attīstīšana un būve vai esošo infrastruktūru un pakalpojumu modernizēšana transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarēs.

vajaduse korral ühishuviprojektide väljamõtlemise, planeerimise, kavandamise, nendealaste hangete korraldamise, nende rakendamise ja nende üle teostatava järelevalve haldus- ja tehnilise suutlikkuse parandamise meetmed;
vajadzības gadījumā par pasākumiem nolūkā uzlabot administratīvo un tehnisko spēju iecerēt, plānot, projektēt, iepirkt, īstenot un pārraudzīt kopīgu interešu projektus;

entso-e on arvamusel, et üleeuroopalise energiataristu suuniseid käsitleva uue määrusega [4] (edaspidi „ten-e määrus”) kehtestatud kord (mille kohaselt komisjon võib esitada suuniseid, kui ta leiab, et riiklike reguleerivate asutuste 31. märtsil 2014 avaldatavast ja aceri parimat tava käsitlevatest soovitustest juhinduvast metoodikast ei piisa ühishuviprojektide õigeaegse rakendamise tagamiseks) ohustab kogu ten-e määruse tõhusust.
entso-e uzskata, ka paļaušanās uz procesu, kas izveidots ar jauno regulu par eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnēm [4] (ten-e regulu), kura ietvaros ek var pieņemt pamatnostādnes, ja tā uzskata, ka metodoloģija, kas valsts regulatīvajām iestādēm jāpublisko līdz 2014. gada 31. martam, pamatojoties uz acer sniegtajiem paraugprakses ieteikumiem, nav pietiekama, lai nodrošinātu kopīgu interešu projektu laicīgu īstenošanu un apdraud visas ten-e regulas efektivitāti.