You searched for: elurikkuse (Estniska - Lettiska)

elurikkuse kadumine
bioloģiskās daudzveidības zudums

rahvusvaheline elurikkuse aasta
starptautiskais bioloģiskās daudzveidības gads

ökosüsteemide ja elurikkuse majanduslikud aspektid
ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika

seega mõjutavad elurikkuse vähenemine ja ökosüsteemide
tādējādi bioloģiskās

elurikkuse kadu vähendab looduskapitali ja ökosüsteemi teenuseid
bioloģiskās daudzveidības samazināšanās degradē dabas kapitālu un ekosistēmu pakalpojumus

elurikkuse neli peamist ehitusplokki on geenid, liigid,
tādējādi bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir ļoti nozīmīga cilvēku

metsad on elurikkuse ja ökosüsteemi teenuste toimimiseks hädavajalikud.
meži ir ārkārtīgi svarīgi bioloģiskajai daudzveidībai un iespējai nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus.

elurikkuse üleilmne vähenemine mõjutab mitmel moel euroopa huvisfääri.
bioloģiskās daudzveidības samazināšanās citos pasaules reģionos ietekmē eiropas intereses vairākos veidos.

keskkonnakaitse, loodusvarade, vee, elurikkuse ja ökosüsteemide säästev majandamine
vides aizsardzība, dabas resursu, ūdens, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu ilgtspējīga pārvaldība

elurikkuse alal euroopa linnades saadud tulemusi tuleb hinnata ja parandada.
eiropas pilsētu bioloģiskās daudzveidības rādītāji ir jānovērtē un jāuzlabo.

elurikkuse vähenemisel on inimeste jaoks kaugeleulatuvad tagajärjed ökosüsteemi teenuste mõju tõttu.
galu galā bioloģiskās daudzveidības samazinājumam ir daudz tālejošāka ietekme uz cilvēku dzīvi, jo tas iedarbojas uz ekosistēmu pakalpojumiem.

elurikkuse vähenemine võib järelikult viia ökosüsteemi teenuste kadumiseni ja õõnestada meie väljakujunenud heaolu.
tādējādi bioloģiskās daudzveidības samazināšanās var novest pie ekosistēmu pakalpojumu degradācijas un mazināt cilvēku labklājību.

on prognoositud, et kliimamuutus mängib olulist rolli elurikkuse vähenemisel ja ohustab ökosüsteemide toimimist.
fenoloģija, bet sauszemes un jūras dzīvniekiem – dzīves cikli (6).

seitsmenda keskkonnaprogrammiga hõlmatud ajavahemik vastab rahvusvahelise poliitika põhietappidele kliima, elurikkuse ja kemikaalide valdkonnas.
laikposms, ko aptver 7. vrp, atbilst galvenajiem posmiem starptautiskajā klimata, bioloģiskās daudzveidības un ķīmisko vielu politikā.

samuti mõjutavad need elurikkuse kaitset ja veemajandust, tuues kaasa põuaperioode ja üleujutusi ning veekvaliteedi muutusi.
tā ietekmē arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ūdens apsaimniekošanu, tostarp sausumu, plūdus un ūdens kvalitāti.

kliimamuutuste leevendamise ja nendega kohanemise, elurikkuse ja veekaitsega seotud teave vastavalt käesoleva määruse i lisas sätestatule.
informāciju, kas saistīta ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos, bioloģisko daudzveidību un ūdens resursu aizsardzību, kā noteikts šīs regulas i pielikumā.

) ametliku definitsiooni lugemiseks vaata elurikkuse konventsiooni (cbd) vähenemist. (pbl, 2009.
) formālā definīcija atrodama bioloģiskās daudzveidības konvencijā. unep, par 3% mazākas nekā 2008. gadā. (pbl, 2009.

eli looduse ja elurikkuse kaitse poliitika põhialuseks on kaks õigusakti: 1979. aasta linnudirektiiv ja 1992. aasta loodusdirektiiv.
divi galvenie tiesību akti, uz kuriem pamatota es dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības politika, ir 1979.gada direktīva par savvaļas putnu aizsardzību un 1992.gada dzīvotņu direktīva.

euroopa kindel eesmärk on elurikkuse vähenemise peatamine ja ökosüsteemi teenuste säilitamine ülekasutusest ja inimeste põhjustatud kliimamuutustest (2).
arvien vairāk pierādījumu liecina, ka visā pasaulē ekosistēmu pakalpojumi ir pakļauti milzīgam spiedienam pārmērīgas dabas resursu izmantošanas dēļ, ko papildina cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas (2).

aastakümned arenenud riikides loodusvarade intensiivset kasutamist ja ökosüsteemi seisundi halvendamist majandusarengu hoogustamiseks on kaasa toonud globaalse soojenemise, elurikkuse vähenemise ja negatiivse mõju meie tervisele.
attīstītās valstis desmitiem gadu intensīvi izmantoja dabas kapitāla krājumus un degradēja ekosistēmas, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, izraisot globālo sasilšanu, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un dažādas nevēlamas sekas mūsu veselībai.