You searched for: poliitikakujundamise (Estniska - Lettiska)

hindamine tuleb siduda poliitikakujundamise protsessiga.
novērtēšanai jābūt daļai no politisko lēmumu pieņemšanas.

sotsiaalmajanduslikud ja käitumisalased teadusuuringud ja tulevikku suunatud tegevus poliitikakujundamise tarbeks
sociālekonomiskā un uzvedības pētniecība un uz nākotni vērsti pasākumi politikas veidošanas jomā

narkoprobleemide olemuse ja ulatuse mõistmine on tõhusa poliitikakujundamise ja vastumeetmete oluline tingimus.
izpratne par narkomānijas problēmu raksturu un mērogu ir izšķiroši nozīmīga efektīvas politikas veidošanā un realizācijā.

eli tegevuse alus programmist kaugeleulatuvam ning sellega taotletakse uue ja uuendusliku poliitikakujundamise viisi kasutuselevõtmist.
es rīcībaspamats un paredz jaunu, inovatīvu pieeju lēmumu pieņemšanā.

seega on kõnealuste uuringute avalikustamise aeg teadlikkuse suurendamise projektide ja poliitikakujundamise protsessi seisukohalt väga oluline.
tādējādi piemērota laika izvēlei, lai šos pētījumus darītu zināmus sabiedrībai, ir izšķiroša nozīme izpratnes veidošanas projektos un politikas veidošanas procesā.

komisjoni ettepaneku kujundamine: hõlmab kõige asjakohasemaid algatusi, mõjuhinnangud on poliitikakujundamise osa ja toetavad otsustusprotsessi
komisijas priekšlikuma izstrāde: novērtē svarīgāko iniciatīvu ietekmi, ietekmes novērtēšana ir politikas izstrādesneatņemama sastāvdaļa un palīdz lēmumu pieņemšanā

käesolevas peatükis kirjeldatakse uimastiprobleeme elis tervikuna ning eraldi liikmesriikides, samuti suhet nende kahe poliitikakujundamise tasandi vahel.
Šajā nodaļā ir aprakstīta es kopējā narkotiku politika, kā arī atsevišķu dalībvalstu narkotiku politika un attiecības starp šiem diviem politikas veidošanas līmeņiem.

oluline on kaasata noori aktiivselt poliitikakujundamise debattidesse ja dialoogi ka euroopa teemadel. komisjon ja liikmesriigid on seda sageli rõhutanud.
nepieciešamība aktīvi iesaistīt jauniešus politikas veidošanas debatēs un dialogā arī ir būtiska saistībā ar eiropas programmu. to bieži ir uzsvērusi komisija un dalībvalstis.

mõelda pikas perspektiivis, kuid tegutseda kindlameelselt kohe – see sõnum peab olema euroopa poliitikakujundamise aluseks praegusel ebakindluse ajastul.
domāt ilgtermiņā, bet apņēmīgi rīkoties jau tagad – pašreizējā, nedrošības laikmetā tādam principam būtu jānosaka eiropas politika.

komisjon soovib edastada kõik uued ettepanekud ja konsultatiivdokumendid otse riikide parlamentidele, kutsudes neid üles kaasa rääkima, et parandada poliitikakujundamise protsessi.
komisija vēlas visus jaunos priekšlikumus un konsultāciju dokumentus tieši iesniegt valstu parlamentiem, aicinot tos izteikt savu viedokli un tādējādi uzlabojot politikas veidošanas procesu.

konsulteerimine sidusrühmadega on praeguseks saanud komisjoni tavapäraseks poliitikakujundamise osaks – keskkonna peadirektoraat oli selle läbipaistvust ja üldsuse kaasamist arendava suundumuse üks eestvedajaid.
apspriedes ar ieinteresētajām aprindām ir kļuvušas par komisijas politikas veidošanas pierastu praksi, un vides ģenerāldirektorāts šajā ziņā bija pionieris, tiecoties panākt lielāku atklātību un sabiedrības iesaistīšanos.

tunnustatud prelude-stsenaariumidega tehtud töö kaudu demonstreeriti põhjalikult võimalust kasutada stsenaariume küsimuste piiritlemiseks poliitikakujundamise tsükli varastes etappides ning strateegilise mõtlemisviisi ajendamiseks poliitikakujundamisel.
turklāt augsti novērtētais scenāriju gatavošanas darbs prelude ietvaros plaši demonstrēja scenāriju potenciālās iespējas jautājumu noformulēšanā politikas veidošanas cikla agrīnajos posmos un veidu, kā iesaistīt stratēģisko domāšanu politikas veidošanas procesā.

Üheks põhieesmärgiks peetakse heade haldustavade edendamist ja poliitikakujundamise avatust. Ühtlustatud protsessi sihiks peaks olema osaliste kaasamise soodustamine, mis on siiani näidanud kaasamisvaldkonnas kõige kiiremat arengut.
par galveno mērķi uzskata labas pārvaldības un atklātības politikas veidošanā veicināšanu. racionalizētajam procesam jābūt vērstam uz to, lai turpmāk izvērstu integrācijas jomā jau izstrādāto praksi dalībnieku iesaistīšanā.

tänu hindamiskorra levikule paraneb olukord euroopas jõudsalt, kuid tööturumeetmete hindamistava on mitmes liikmesriigis siiski alles lapsekingades.mõjuhindamine ja aktiivsete tööturumeetmete rakendamise kontroll on olulisedsammud poliitikakujundamise parandamises, mis viiksid paremate tulemusteni.
lai gan situācija eiropā strauji uzlabojas, jo novērtējumu īstenošanas prakse kļūst plašiizplatīta, daudzās es dalībvalstīs darba tirgus politikas novērtēšanas kultūras attīstībajoprojām ir bērna autiņos. ietekmes novērtēšana un adtpīstenošanas uzraudzība irsvarīgi soļi, uzlabojot procesu politikas izstrādei, lai nodrošinātu labākus rezultātus.

-arendada kohalikke osalusstruktuure (nt noortenõukogud), kaasates noori süsteemselt kohalikesse poliitikakujundamise organitesse, mobiliseerides piirkondlike ja kohalike ametiasutuste toetust;
-veidot vietējās līdzdalības struktūras (piemēram, jaunatnes padomes), sistemātiski iesaistot jauniešus vietējās lēmējinstitūcijās, mobilizējot reģionālo un vietējo iestāžu atbalstu;

euroopa Ülemkogu 2006. aasta juunis vastuvõetud eli säästva arengu uuendatud strateegias kinnitati taas, et säästva arengu küsimust tuleb arvesse võtta igas poliitikakujundamise etapis ning seda tuleb teha kõikide eli poliitikavaldkondade vahelise sidususe tugevdamisega ja tähtsamate poliitiliste otsuste tegemisel majandusliku, sotsiaalse ja keskkonnamõju arvestamise tagamisega.
atjaunotā es ilgtspējīgas attīstības stratēģija, ko 2006. gada jūnijā pieņēma eiropas padome, atkārtoti apstiprināja, ka noturīga attīstība ir jāiekļauj visos politikas veidošanas līmeņos, veicinot saskaņotību starp es politikām un nodrošinot, ka svarīgākie politiskie lēmumi tiek pieņemti, pilnībā apzinoties to ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi.

3.4 cosac tervitab soojalt 9. mai 2006. aasta euroopa tuleviku teemalisel parlamentaarsel ühiskoosolekul komisjoni presidendi võetud kohustust edastada kõik uued õigusloomega seotud ettepanekud ja nõuandedokumendid otse liikmesriikide parlamentidele, kutsudes neid reageerima ja parandama poliitikakujundamise protsessi. cosac palub komisjonil võtta arvesse liikmesriikide parlamentide märkusi, eriti seoses subsidiaarsuse ja proportsionaalsuse põhimõtetega ning vastuvõetava aja jooksul kinnitada märkuste kättesaamist ja anda põhjendatud vastused.
3.4 cosac ļoti atzinīgi vērtē 2006. gada 9. maijā apvienotajā parlamentārajā sanāksmē par eiropas nākotni izteikto komisijas priekšsēdētāja apņemšanos tieši nosūtīt visus pieņemamos normatīvos priekšlikumus un apspriežu dokumentus valstu parlamentiem, uzaicinot tos līdzdarboties, lai uzlabotu politikas veidošanas procesu. cosac lūdz komisiju ņemt vērā valstu parlamentu apsvērumus, īpaši attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, un pieņemamā laika posmā apstiprināt to saņemšanu un piedāvāt pamatotas atbildes.