You searched for: davidov (Kroatiska - Lettiska)

melejin, menin, matatin, natanov, davidov,
tas bija melejas, tas mennas, tas matata, tas natana, tas dāvida dēls,

a on im reèe: "kako kažu da je krist sin davidov?
bet viņš tiem sacīja: kā tad saka, ka kristus ir dāvida dēls?

i sve ono mnoštvo zapanjeno govoraše: "da ovo nije sin davidov?"
un visi ļaudis brīnījās un sacīja: vai tik viņš nav dāvida dēls?

"Što mislite o kristu? Èiji je on sin?" kažu mu: "davidov."
sacīdams: kā jums šķiet, kas ir kristus? kā dēls viņš ir? viņi atbildēja: dāvida.

a nauèavajuæi u hramu, uze isus govoriti: "kako pismoznanci kažu da je krist sin davidov?
un jēzus, mācīdams svētnīcā, atbildēja un sacīja: kā rakstu mācītāji saka, ka kristus ir dāvida dēls?

kad je isus odlazio odande, poðu za njim dva slijepca vièuæi: "smiluj nam se, sine davidov!"
un kad jēzus no turienes gāja tālāk, viņam sekoja divi aklie, saukdami un sacīdami: dāvida dēls, apžēlojies par mums!

kad je èuo da je to isus nazareæanin, stane vikati: "sine davidov, isuse, smiluj mi se!"
viņš, izdzirdis, ka tas ir jēzus no nācaretes, sāka saukt un sacīja: jēzu, dāvida dēls, apžēlojies par mani!

"ja, isus, poslah anðela svoga posvjedoèiti ovo po crkvama. ja sam korijen i izdanak davidov, sjajna zvijezda danica."
es, jēzus, esmu sūtījis savu eņģeli, lai jums to apliecinātu draudzēs. es esmu dāvida sakne un dzimums, spožā rīta zvaigzne.

i gle, dva slijepca sjeðahu kraj puta. Èuvši da isus prolazi, povikaše: "gospodine, smiluj nam se, sine davidov!"
un, lūk, divi aklie, sēdot ceļmalā, dzirdēja jēzu garām ejam, un viņi sauca, sacīdami: kungs, dāvida dēls, apžēlojies par mums!

a jedan od starješina reèe: "ne plaèi! evo, pobijedi lav iz plemena judina, korijen davidov, on æe otvoriti knjigu i sedam peèata njezinih.
un viens no sentēviem man sacīja: neraudi! lūk, lauva no jūdas cilts, dāvida atvase, uzvarēja, lai šo grāmatu atvērtu un tās septiņus zīmogus noņemtu.

dok je on to snovao, gle, anðeo mu se gospodnji ukaza u snu i reèe: "josipe, sine davidov, ne boj se uzeti k sebi mariju, ženu svoju. Što je u njoj zaèeto, doista je od duha svetoga.
bet kamēr viņš par to domāja, lūk, kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: jāzep, dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no svētā gara.