You searched for: nekonkurence (Slovenska - Lettiska)

obveznosti nekonkurence
nekonkurēšanas pienākums

obveznosti nekonkurence lahko povzročijo tudi učinke, ki spodbujajo konkurenco.
nekonkurēšanas pienākumam var arī būt konkurenci veicinoša ietekme.

obveznosti nekonkurence lahko tudi olajšajo dogovarjanje med dajalci licenc v primeru kumulativne uporabe.
nekonkurēšanas pienākums var arī atvieglot slepenu vienošanos noslēgšanu starp licenciāriem kumulatīvas izmantošanas gadījumā.

da se pojavijo znatni izključitveni učinki, ni nujno, da obveznosti nekonkurence pokrivajo znaten del trga.
lai rastos ievērojams nelaišanas tirgū efekts, nekonkurēšanas pienākumam nebūt nav jāattiecas uz ievērojamu tirgus daļu.

poglavitno tveganje, ki ga imajo za konkurenco obveznosti nekonkurence, je omejevanje dostopa na trg tehnologijam tretjih.
galvenais risks attiecībā uz konkurenci, ko rada nekonkurēšanas pienākums, ir trešo pušu tehnoloģiju nelaišana tirgū.

vendar pa lahko prav tako privedejo do omejevanja dostopa na trg, tako da povečajo strošek uporabe proizvodnih dejavnikov tretjih in imajo tako lahko podobne učinke kot obveznost nekonkurence.
taču tās var arī novest pie nelaišanas tirgū, palielinot trešās puses ražoto sastāvdaļu izmantošanas izmaksas un tādējādi tām var būt līdzīga ietekme kā nekonkurēšanas pienākumam.

obveznosti nekonkurence v okviru tehnoloških licenc imajo obliko obveznosti, naložene pridobitelju licence, da ne uporablja tehnologij tretjih, ki so konkurenčne licenčni tehnologiji.
nekonkurēšanas pienākums tehnoloģiskās licencēšanas skatījumā ir pienākums, kas tiek piemērots licenciāram, neizmantot trešās puses tehnoloģijas, kas konkurē ar licencēto tehnoloģiju.

Če obveznost nekonkurence vključuje izdelek ali dodatno tehnologijo, ki ju dobavlja dajalec licence, je obveznost obravnavana v prejšnjem podpoglavju o vezanju licenc.
tiktāl, cik šis nekonkurēšanas pienākums attiecas uz licenciāra piegādātu produktu vai papildu tehnoloģiju, pienākums ir apskatīts iepriekšējā nodaļā par piesaisti.

da se določijo realne možnosti za vstop in širitev tretjih, je treba prav tako upoštevati, v kolikšni meri so distributerji z obveznostmi nekonkurence vezani na pridobitelje licenc.
lai noteiktu reālo iespēju trešām pusēm iekļūt un izplesties, ir jā ņem vērā arī pakāpi, līdz kādai izplatītāji ir saistīti ar licenciātiem ar nekonkurēšanas pienākumu.

poleg tega mora vezava – tako kot v primeru obveznosti nekonkurence – zato da se pojavijo znatni učinki preprečevanja dostopa na trg, zajemati določen delež trga vezanega izdelka.
turklāt, tāpat kā nekonkurences saistību gadījumā, piesaistei ir jāsedz noteikta piesaistītā produkta tirgus proporcija, lai notiktu ievērojama nelaišana tirgū.

da bi dajalci licenc v slednjem primeru vstopili na trg, potrebujejo le dostop do enega ali več pridobiteljev licenc, ki imajo ustrezne proizvodne zmogljivosti in je malo verjetno – razen če le nekaj podjetij ima ali je sposobnih pridobiti sredstva, potrebna za prevzem licence – da bi dajalec licence lahko z naložitvijo obveznosti nekonkurence pridobiteljem licence konkurentom zavrnil dostop do učinkovitih pridobiteljev licenc.
lai iekļūtu tirgū pēdējā gadījumā, licenciāriem ir nepieciešama tikai pieeja vienam vai vairākiem licenciātiem, kuriem ir piemērota ražošanas jauda, un ja vien tikai dažiem uzņēmumiem ir līdzekļi vai tie var iegūt līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai izņemtu licenci, ir maz iespējams, ka, piemērojot nekonkurēšanas pienākumu saviem licenciātiem, licenciārs spētu atņemt konkurentiem pieeju efektīviem licenciātiem.