Şunu aradınız:: ardennes (Danca - Letonca)

departementet ardennes
département des ardennes

département des ardennes
département des ardennes,

caisse départementale des incendiés des ardennes
caisse départementale des incendiés des ardennes.

arrondissementet charleville-mézières i departementet ardennes.«.
charleville-mézires rajons ardennes departamentā.”

ardennes: arrondissementerne charleville-mézières, rethel, sedan og vouziers
ardennes: charleville-mézières, rethel, sedan, vouziers rajons

støtten til energiafgrøder kan udgøre en væsentlig procentvis andel af den markedsavance[6], en landbruger kan opnå for samme afgrøde, når markedsavancen er lav eller negativ. der er navnlig tegn på, at dette er tilfældet for biogas i niedersachsen, solsikker til biodiesel og byg til bioethanol i castilla y leon og rørgræs til direkte forbrænding i kraftværker i oulu (finland). når markedsavancen er højere, udgør støtten til energiafgrøder en lavere, men ikke ubetydelig[7], procentvis andel af markedsavancen, som det er konstateret i de følgende tilfælde: majs til biogas i kärnten, rapsfrø til biodiesel i niedersachsen, hvede til bioethanol i champagne-ardennes, rapsfrø til biodiesel i haute-normandie. dette indebærer, at støtten til energiafgrøder ansporer landbrugere med lav markedsavance for afgrøder, som egner sig til energiproduktion, til at afsætte afgrøden til energiformål snarere end andre afsætningsmuligheder. arealerne, der modtager støtte til energiafgrøder, viser gunstige udviklingstendenser: der er konstateret mindst trecifrede vækstrater fra 2004 til 2005 i næsten alle eu-15 medlemsstaterne. dog er det maksimale garantiareal ikke udnyttet fuldt ud i de to første gennemførelsesår.
atbalsts enerģijas kultūrām var būt attiecīgās tirgus starpības[6] procentuāla daļa, ko lauksaimnieks var iegūt no tās pašas kultūras, ar nosacījumu, ka tirgus starpība ir neliela vai negatīva. Šobrīd tas jo īpaši redzams attiecībā uz šādām kultūrām: kukurūza biogāzes ražošanai lejassaksijā, saulespuķes biodīzeļa ražošanai un mieži bioetanola ražošanai kastīlijā un leonā, parastais miežubrālis sadedzināšanai spēkstacijās oulu (somijā). ja tirgus starpība ir lielāka, atbalsts enerģijas kultūrām veido mazāku procentu no tirgus starpības, lai gan tā nav nenozīmīga[7], kā konstatēts šajos izpētītajos gadījumos: kukurūza biogāzes iegūšanai kerntenā, rapša sēklas biodīzeļa ražošanai lejassaksijā, kvieši bioetanola ražošanai Šampaņā-ardēnos, rapša sēklas biodīzeļa ražošanai augšnormandijā. tas norāda, ka atbalsts enerģijas kultūrām ir stimuls lauksaimniekiem, kuru audzētajām enerģijas ražošanai piemērotajām kultūrām ir zema tirgus starpība, paredzēt kultūru enerģijas iegūšanas nolūkiem, nevis citiem noieta tirgiem. platības, uz kurām attiecas atbalsts enerģijas kultūrām, nemitīgi palielinās: no 2004. gada līdz 2005. gadam gandrīz visās es-15 dalībvalstīs to pieaugums bija mērāms vismaz ar trīsciparu skaitļiem. tomēr maksimālā garantētā platība pirmajos divos īstenošanas gados nav sasniegta.