Şunu aradınız:: reaalpalkade (Estonca - Letonca)

ka ametiühingute võimsuse kasv võib põhjustada reaalpalkade tõusu.
reālā darba samaksa var pieaugt, arī palielinoties arodbiedrību ietekmei.

aastal pärssima tööjõunõudlust reaalpalkade kasv, mis kajastab varasemaid lepinguuuendusi.
gadā reālās darba samaksas pieaugums, atspoguļojot agrāk veikto darba līgumu atjaunošanu, samazinās arī darbaspēka pieprasījumu.

kui nominaalpalgad on määratud, kaasneb kõrgema hinnatasemega põhimõtteliselt reaalpalkade vähenemine.
redzams, ka kopējā pieprasījuma līkne ir lejupvērsta.

madalamate reaalpalkade puhul on ettevõtetel tulusam palgata rohkem töötajaid ja tootmist suurendada.
viens no veidiem, kā varam to aplūkot, ir saistībā ar reālā naudas apjoma pieprasījumu un piedāvājumu.

reaalpalkade tõus (mis ei vasta suurenenud tootlikkusele) põhjustab samuti kogupakkumise vähenemist ja madalamat tööhõivet.
arī reālās darba samaksas paaugstināšanās (ja tā nenotiek vienlaikus ar atbilstošu produktivitātes pieaugumu) izraisīs gan kopējā piedāvājuma, gan arī nodarbinātības līmeņa samazināšanos.

kodumajapidamiste reaalse kasutatava tulu suurenemist toetavad tööhõive kiirem kasv, madalama inflatsiooniga kaasnev reaalpalkade tõus ning muude tulukomponentide soodne mõju.
mājsaimniecību reāli izmantojamo ienākumu kāpumu veicinās straujāka nodarbinātības līmeņa paaugstināšanās, reālo algu pieaugums zemākas inflācijas dēļ un citu ienākumu sastāvdaļu pozitīvais devums.

suurenenud tootlikkus annab võimaluse ka reaalpalkade tõusuks, avaldamata seejuures negatiivset mõju tööhõivele. sellega toetatakse euroala tööjõu sissetulekute kasvu.
produktivitātes pieaugums ļauj palielināt arī reālo darba samaksu, neatstājot negatīvu ietekmi uz nodarbinātību un tādējādi veicinot euro zonas darbaspēka ienākumu kāpumu.

skpsse kuuluvate euroala komponentide osas leitakse ettevaates, et eratarbimine peaks elavnema kooskõlas reaalse kasutatava tulu arenguga, kajastades üldjuhul tööhõive eeldatavat arengut ja reaalpalkade kasvu.
paredzams, ka no ikp iekšzemes sastāvdaļām privātais patēriņš pamatā pieaugs atbilstoši reāli rīcībā esošajiem ienākumiem, kopumā atspoguļojot nodarbinātības norises un reālās darba samaksas kāpumu.

samamoodi oleks ressursside raiskamine, kui töötajad ja ametiühingud oleksid tulevase inflatsiooni suhtes ebakindlad ning nõuaksid seetõttu suhteliselt kõrget nominaalpalga tõusu, soovides vältida võimalikust kõrgest inflatsioonist tulenevat olulist reaalpalkade langust.
ilgstoša cenu stabilitāte ceļ tautsaimniecības efektivitāti un tādējādi arī mājsaimniecību labklājību.

eriliste majanduslike ja sotsiaalsete raskuste tõttu on tarvis kehtestada erimaks, mida arvutatakse majandusandmete põhjal, mis näitavad liikmesriikides registreeritud keskmist erinevust ühelt poolt reaalpalkade suundumuse ja teiselt poolt järgmiste näitajate vahel:
tā kā, ņemot vērā ekonomikas un sociālā stāvokļa īpašās grūtības, jāievieš īpaša nodeva, tās aprēķinā pamatojoties uz tautsaimniecības datiem, kas atspoguļo dalībvalstīs fiksētās caurmēra atšķirības, kas ir starp algām uz vienu iedzīvotāju un

kogupakkumise vähenemise peamised põhjused on tootlikkuse langus, tootmiskulude kasv (näiteks reaalpalkade ja tooraine, eelkõige nafta, hinna tõus) ning valitsuse kehtestatud suurem ettevõtte tulumaks.
kopējais piedāvājums galvenokārt samazinās tad, ja krītas produktivitāte un pieaug ražošanas izmaksas (piemēram, palielinās reālā darba samaksa un izejvielu, sevišķi naftas, cenas), kā arī tad, ja valdība uzņēmumiem nosaka augstākus nodokļus.