Şunu aradınız:: aperuit (Latince - Letonca)

tunc aperuit illis sensum ut intellegerent scriptura
tad viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu rakstus.

dixerunt ergo illi quid fecit tibi quomodo aperuit tibi oculo
tie viņam sacīja: ko viņš tev darīja? kā viņš atvēra tavas acis?

a saeculo non est auditum quia aperuit quis oculos caeci nat
ne mūžam nav dzirdēts, ka būtu kāds atvēris acis no dzimšanas aklajam.

erat autem sabbatum quando lutum fecit iesus et aperuit oculos eiu
bet bija sabats, kad jēzus iztaisīja javu un atvēra viņa acis.

sed unus militum lancea latus eius aperuit et continuo exivit sanguis et aqu
bet viens no kareivjiem ar šķēpu atvēra viņa sānus, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens.

et adiuvit terra mulierem et aperuit terra os suum et absorbuit flumen quod misit draco de ore su
tad pūķis sadusmojās uz sievieti un izgāja cīnīties ar pārējiem viņas pēcnācējiem, kas pilda dieva baušļus un kam ir jēzus kristus liecība.

dicunt ergo caeco iterum tu quid dicis de eo qui aperuit oculos tuos ille autem dixit quia propheta es
tad viņi atkal sacīja neredzīgajam: ko tu saki par to, kas atvēra tavas acis? un tas sacīja: viņš ir pravietis.

et aperuit puteum abyssi et ascendit fumus putei sicut fumus fornacis magnae et obscuratus est sol et aer de fumo pute
un tā atvēra bezdibeņa aku, un akas dūmi pacēlās kā liela cepļa dūmi, un saule un gaiss aptumšojās no akas dūmiem.

et quaedam mulier nomine lydia purpuraria civitatis thyatirenorum colens deum audivit cuius dominus aperuit cor intendere his quae dicebantur a paul
klausījās arī kāda sieviete, vārdā līdija, kas godināja dievu un bija purpura pārdevēja tiatiras pilsētā. kungs atvēra viņas sirdi, lai ievērotu to, ko runāja pāvils.

locus autem scripturae quam legebat erat hic tamquam ovis ad occisionem ductus est et sicut agnus coram tondente se sine voce sic non aperuit os suu
bet rakstu vieta, ko viņš lasīja, bija šī: it kā avs, ko veda nokaušanai, un kā jērs kluss cirpēja priekšā, tā viņš neatvēra savu muti.

eiectis autem omnibus foras petrus ponens genua oravit et conversus ad corpus dixit tabita surge at illa aperuit oculos suos et viso petro resedi
kad visi bija izraidīti ārā, pēteris, nometies ceļos, pielūdza dievu un, pagriezies pret mironi, sacīja: tabita, celies augšām! un viņa atvēra savas acis un, pēteri ieraudzījusi, atsēdās.