Şunu aradınız:: servus (Latince - Letonca)

beatus ille servus quem cum venerit dominus invenerit ita faciente
svētīgs tas kalps, ko kungs atnācis atradīs tā darām.

beatus ille servus quem cum venerit dominus eius invenerit sic faciente
svētīgs tas kalps, kuru kungs pārnācis atradīs tā darām.

et ait servus domine factum est ut imperasti et adhuc locus es
un kalps sacīja: kungs, ir izpildīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.

centurionis autem cuiusdam servus male habens erat moriturus qui illi erat pretiosu
bet viena virsnieka kalps, kas viņam bija dārgs, gulēja slims pie miršanas.

servus vocatus es non sit tibi curae sed et si potes liber fieri magis uter
ja esi aicināts vergs, nezūdies par to, bet, ja vari kļūt brīvs, tad izmanto to!

procidens autem servus ille orabat eum dicens patientiam habe in me et omnia reddam tib
bet kalps, nokritis ceļos, lūdza viņu, sacīdams: esi ar mani pacietīgs, un es tev visu atdošu.

amen amen dico vobis non est servus maior domino suo neque apostolus maior eo qui misit illu
patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, nedz sūtnis lielāks par tā sūtītāju.

libertatem illis promittentes cum ipsi servi sint corruptionis a quo enim quis superatus est huius et servus es
apsolīdami tiem brīvību, būdami paši samaitāšanas vergi, jo kura kāds uzvarēts, tā vergs viņš ir.

ille autem servus qui cognovit voluntatem domini sui et non praeparavit et non fecit secundum voluntatem eius vapulabit multa
bet šis kalps, kas zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nepildīs viņa prātu, saņems daudz sitienu.

quis putas est fidelis servus et prudens quem constituit dominus suus supra familiam suam ut det illis cibum in tempor
kā tev šķiet, kurš ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēla pār savu saimi, lai viņiem dotu barību īstā laikā?

egressus autem servus ille invenit unum de conservis suis qui debebat ei centum denarios et tenens suffocabat eum dicens redde quod debe
bet šis kalps, izgājis ārā, atrada vienu savu līdzgaitnieku, kas tam bija simts denāriju parādā; un viņš, sagrābis to, žņaudza, sacīdams: atdod, ko esi parādā!

iam non dico vos servos quia servus nescit quid facit dominus eius vos autem dixi amicos quia omnia quaecumque audivi a patre meo nota feci vobi
es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nezina, ko viņa kungs dara; bet es jūs saucu par draugiem, jo visu, ko dzirdēju no sava tēva, es jums pasludināju.

et reversus servus nuntiavit haec domino suo tunc iratus pater familias dixit servo suo exi cito in plateas et vicos civitatis et pauperes ac debiles et caecos et claudos introduc hu
un kalps pārnācis ziņoja par to savam kungam. tad nama tēvs kļuva dusmīgs un sacīja savam kalpam: ej steigšus gatvēs un pilsētas ielās un ved šurp nabagus un kropļus, un aklus, un klibus.