Şunu aradınız:: èovek (Sırpça - Letonca)

i reèe: jedan èovek imaše dva sina,
un viņš sacīja: kādam cilvēkam bija divi dēli.

a šta je bog sastavio èovek da ne rastavlja.
tāpēc, ko dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.

ili kakav æe otkup dati èovek za dušu svoju?
vai kādu maiņas pretvērtību cilvēks dos par savu dvēseli?

jer takav èovek neka ne misli da æe primiti šta od boga.
lai tāds cilvēks nedomā kaut ko no kunga saņemt.

i gle, beše pred njim nekakav èovek na kome beše debela bolest.
un, lūk, tur bija viņa priekšā kāds ūdenssērdzīgs cilvēks.

beše pak èovek medju farisejima, po imenu nikodim, knez jevrejski.
bet bija cilvēks no farizejiem, vārdā nikodēms, jūdu priekšnieks.

a sluge odgovoriše: nikad èovek nije tako govorio kao ovaj èovek.
kalpotāji atbildēja: nekad cilvēks nav tā runājis, kā šis cilvēks.

reèe mu carev èovek: gospode! sidji dok nije umrlo dete moje.
galminieks sacīja viņam: kungs, nāc, iekams mans dēls nav miris!

zato je carstvo nebesko kao èovek car koji namisli da se proraèuna sa svojim slugama.
tāpēc debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem.

jer kao što èovek polazeæi dozva sluge svoje i predade im blago svoje;
tas tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu mantu.

jer beše èovek blag i pun duha svetog i vere. i obrati se mnogi narod ka gospodu.
jo viņš bija labs cilvēks un svētā.gara un ticības pilns. un daudz ļaužu pievienojās kungam.

a kad vide kapetan šta bi, stade hvaliti boga govoreæi: zaista ovaj èovek beše pravednik.
bet simtnieks, redzēdams to, kas notika, godināja dievu, sacīdams: patiesi, šis cilvēks bija taisnīgs!

ne varajte se: bog se ne da ružiti; jer šta èovek poseje ono æe i požnjeti.
nepievilieties, dievs neļauj sevi izsmiet.

a dogodi se u drugu subotu da on udje u zbornicu i uèaše, i beše onde èovek kome desna ruka beše suva.
bet atkal citā sabatā notika, ka viņš iegāja sinagogā un mācīja. un tur bija cilvēks, kam labā roka bija sausa.

ali neko posvedoèi negde govoreæi: Šta je èovek da ga se opomeneš, ili sin èoveèiji da ga obidješ?
bet kādā vietā kāds apliecināja, sacīdams: kas ir cilvēks, ka tu viņu piemini, vai cilvēka dēls, ka tu viņu apmeklē?

a dodje u efes jedan jevrejin, po imenu apolos, rodom iz aleksandrije, èovek reèit i silan u knjigama.
bet efezā nonāca kāds jūds, vārdā apolls, dzimis aleksandrietis, labs rakstu pazinējs un daiļrunīgs.

a kad èu kapetan, pristupi k vojvodi i kaza govoreæi: gledaj šta æeš èiniti; jer je ovaj èovek rimljanin.
to dzirdējis, virsnieks aizgāja pie priekšnieka un paziņoja viņam, sacīdams: ko tu gribi darīt? Šis cilvēks taču ir romas pilsonis.

i prva životinja beše kao lav, i druga životinja kao tele, i treæa životinja imaše lice kao èovek, i èetvrta životinja beše kao orao kad leti.
un pirmais dzīvnieks bija līdzīgs lauvam, otrs līdzīgs vērsim, trešajam dzīvniekam it kā bija cilvēka seja, un ceturtais dzīvnieks bija līdzīgs lidojošam ērglim.

kao što èovek odlazeæi ostavi kuæu svoju, i da slugama svojim vlast, i svakome svoj posao; i vrataru zapovedi da straži.
tas ir tā: cilvēks, aizceļodams tālumā, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu pār katru darbu, un durvju sargam pavēlēja būt nomodā.

i gle, beše u jerusalimu èovek po imenu simeun, i taj èovek beše pravedan i pobožan, koji èekaše utehe izrailjeve, i duh sveti beše u njemu.
un, lūk, jeruzalemē bija cilvēks, vārdā simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja izraēļa iepriecināšanu; un svētais gars bija viņā.