Şunu aradınız:: antropogenih (Slovence - Letonca)

tipi antropogenih geomorfoloških pojavov.
antropogēno ģeomorfoloģisko raksturlielumu tipi.

zgorevanje fosilnih goriv je glavni nepremični vir antropogenih emisij nox.
degizrakteņu degšana ir galvenais nox antropogēno emisiju stacionārais avots.

državni seznam antropogenih emisij iz virov in vseh po ponorih odstranjenih toplogrednih plinov
valsts siltumnīcefekta gāzu pārskats

„pogodbenice priznavajo raznovrstnost antropogenih obremenitev in vplivov na vode v evropi.
“līgumslēdzējas puses apzinās dažādos antropogēnos spiedienus un ietekmi uz ūdeni eiropā.

zgorevanje premoga v neindustrijskih in industrijskih kotlovnicah je glavni vir antropogenih emisij živega srebra.
ogļu dedzināšana elektriskajos centrālapkures un rūpnieciskajos apkures katlos ir lielākais antropogēno dzīvsudraba emisiju avots.

pridobiti več opazovanj prisotnosti koncentracij radioaktivnega ksenona na različnih oddaljenostih od izmerjenih poznanih antropogenih virov.
vairāk tiks iegūti radioaktīvā ksenona fona mērījumi dažādos attālumos no mērītajiem zināmajiem antropogēnajiem avotiem,

trenutno se izvajajo meritve na različnih oddaljenostih od poznanih antropogenih virov, kot so jedrske elektrarne in proizvajalci radiofarmacevtskih izdelkov.
mērījumus pašreiz veic dažādos attālumos no zināmiem antropogēniem avotiem, piemēram, kodolelektrostacijām un radiofarmaceitiskām ražotnēm.

območje, kjer prihaja do posedanja zaradi antropogenih dejavnosti, kot so podpovršinsko rudarjenje, tuneliranje, pridobivanje ogljikovodika ali podzemne vode.
teritorija, kurā cilvēka darbības, piemēram, pazemes izrakteņu ieguves, tuneļu rakšanas, ogļūdeņražu vai gruntsūdeņu ieguves rezultātā, veidojas virsmas nosēšanās.

cestni promet je pomemben vir antropogenih emisij nox v mnogih državah komisije, ki prispeva med 40 in 80 % skupnih nacionalnih emisij.
autotransports daudzās komisijas valstīs ir lielākais antropogēno nox emisiju avots, kas rada 40 līdz 80 % no kopējām valsts emisijām.

za izboljšanje znanstvene baze znanja o posledicah podnebnih sprememb in drugih okoljskih in antropogenih dejavnikov tveganja za kulturno dediščino bodo razvite nove in izboljšane tehnike ocenjevanja, spremljanja in modeliranja.
lai uzlabotu zinātniski pamatotu informāciju par klimata pārmaiņu, kā arī citu vides un cilvēka darbības riska faktoru ietekmi uz kultūras mantojumu, tiks izstrādāti jauni un uzlaboti paņēmieni postījumu novērtēšanai, uzraudzīšanai un modelēšanai.

vsaka pogodbenica iz priloge i mora najpozneje eno leto pred začetkom prvega ciljnega obdobja vzpostaviti državni sistem za ocenjevanje antropogenih emisij iz virov in po ponorih odstranjenih toplogrednih plinov, ki jih ne nadzira montrealski protokol.
jebkura i pielikumā iekļautā līgumslēdzēja puse ne vēlāk kā gadu pirms pirmā saistību perioda sākuma ieviesīs nacionālo sistēmu, pēc kuras novērtēs visus monreālas protokolā neiekļautos siltumnīcefekta gāzu antropogēnos izmešus no avotiem un atsūknēšanas pa novadnēm.

določa in občasno pregleduje lastno politiko in prakso, ki spodbujata dejavnosti za doseganje višjih ravni antropogenih emisij toplogrednih plinov, ki jih ne nadzira montrealski protokol, kot bi sicer bile dosežene;
noteiks un periodiski pārskatīs savu politiku un pasākumus, kas veicina darbības, bez kurām paaugstinātos monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu daudzums;

metodologije za ocenjevanje antropogenih emisij iz virov in po ponorih odstranjenih toplogrednih plinov, ki jih ne nadzira montrealski protokol, so metodologije, ki jih je sprejel medvladni forum za spremembo podnebja in odobrila konferenca pogodbenic na svojem tretjem zasedanju.
metodoloģijas, novērtējot visu monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu izmešus no avotiem un atsūknēšanu pa novadnēm, būs tās, ko atzinusi klimata pārmaiņu starpvaldību padome un kam piekritusi līgumslēdzēju pušu konference savā trešajā sesijā.

katera koli pogodbenica iz priloge i lahko zaradi izpolnjevanja obveznosti iz člena 3 prenese na katero koli drugo tako pogodbenico ali dobi od nje enote zmanjšanja emisij, ki so rezultat projektov za zmanjšanje antropogenih emisij toplogrednih plinov iz virov ali povečanje antropogenega odstranjevanja toplogrednih plinov po ponorih na vseh gospodarskih področjih, če:
3. panta saistību apmierināšanai jebkura i pielikumā iekļautā līgumslēdzēja puse var nodot jebkurai citai šādai līgumslēdzējai pusei vai saņemt no tās izmešu samazināšanas vienības, kas rodas no projektiem, kas vērsti uz to, lai jebkurā tautsaimniecības sektorā samazinātu siltumnīcefekta gāzu antropogēnos izmešus no avotiem vai pastiprinātu antropogēno atsūknēšanu pa novadnēm ar noteikumu, ka:

da bi pospešile napredek v ta namen, vsaka od teh držav pogodbenic v skladu členom 12 sporoči v šestih mesecih od dneva, ko zanjo konvencija začne veljati, in potem občasno podrobne informacije o svojih politikah in ukrepih, ki se nanašajo na točko (a) tega odstavka, kot tudi o svojih doseženih predvidenih antropogenih emisijah iz virov in odstranjevanj po ponorih toplogrednih plinov, ki jih ne nadzira montrealski protokol, za obdobje, določeno v točki (a), in to s ciljem, da posamezno ali skupno vrnejo antropogene emisije ogljikovega dioksida in drugih toplogrednih plinov, ki jih ne nadzira montrealski protokol, na ravni iz leta 1990.
lai veicinātu progresu šajā virzienā, katra no līgumslēdzējām pusēm sešu mēnešu laikā no konvencijas spēkā stāšanās brīža un periodiski pēc tam, un saskaņā ar 12. pantu, nodrošinās ar detalizētu informāciju par savu politiku un pasākumiem, kas attiecas uz šā panta a) apakšpunktu, kā arī par plānotajiem monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefektu gāzu antropogēnajiem izmešiem no avotiem un atsūknēšanu pa novadnēm šā panta a) apakšpunktā apskatītajā periodā, lai individuāli vai kopīgi atgūtu savu oglekļa dioksīda un citu monreālas protokolā neiekļauto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu 1990. gada līmeni.