Sie suchten nach: řkouce (Tschechisch - Lettisch)

a vzavše, reptali proti hospodáři, řkouce:
un saņēmuši viņi kurnēja pret nama tēvu.

a oni vždy volali, řkouce: ukřižuj ho, ukřižuj!
bet tie kliedza, sacīdami: sit viņu krustā, sit viņu krustā!

i přemyšlovali, řkouce jeden k druhému: chleba nemáme.
un viņi domāja un savā starpā runāja: tas tāpēc, ka mums nav maizes.

mezi tím pak prosili ho učedlníci, řkouce: mistře, pojez.
tanī laikā mācekļi lūdza viņu, sacīdami: rabbi, ēd!

a řkouce: jsi-li ty ten král Židovský, spomoziž sám sobě.
un sacīja: ja tu esi jūdu ķēniņš, tad glāb sevi!

a v tom přistoupí k ježíšovi jeruzalémští zákoníci a farizeové, řkouce:
tad rakstu mācītāji un farizeji no jeruzalemes nāca pie viņa un sacīja:

a když bylo ve dne, poslali úředníci služebníky, řkouce: vypusť ty lidi.
un kad uzausa diena, pilsētas pārvaldnieki sūtīja tiesas kalpotājus, lai atbrīvo šos cilvēkus.

a viděvše to všickni, reptali, řkouce: k člověku hříšnému se obrátil.
to redzot, visi kurnēja, sacīdami, ka viņš apmeties pie grēcīga cilvēka.

a přistoupivše učedlníci jeho, zbudili jej, řkouce: pane, zachovej nás, hynemeť.
un viņa mācekļi gāja un modināja viņu, sacīdami: kungs, glāb mūs, mēs ejam bojā!

a vidouce to učedlníci jeho, rozhněvali se, řkouce: i k čemu jest ztráta tato?
kad mācekļi to redzēja, viņi saskaitās un sacīja: kāpēc šī izšķērdība?

a když vjel do jeruzaléma, zbouřilo se všecko město, řkouce: i kdo jest tento?
un kad viņš iegāja jeruzalemē, uztraucās visa pilsēta un sacīja: kas tas ir?

a duchové nečistí, jakž ho zazřeli, padali před ním a křičeli, řkouce: ty jsi syn boží.
un nešķīstie gari, redzot viņu, metās viņa priekšā zemē un kliedza, sacīdami:

a vidouce jej učedlníci po moři jdoucího, zarmoutili se, řkouce: obluda jest. a strachem křičeli.
un tie, redzot viņu staigājam pa jūru, iztrūkās un sacīja: tā ir parādība. un bailēs tie kliedza.

a odšedše na stranu, mluvili spolu, řkouce: nic hodného smrti neb vězení nečiní člověk tento.
aizgājuši tie sarunājās savā starpā, sacīdami: Šis cilvēks neko tādu nav darījis, ar ko būtu pelnījis nāvi vai važas.

a převelmi se divili, řkouce: dobře všecky věci učinil. i hluchým rozkázal slyšeti, i němým mluviti.
un jo vairāk tie brīnījās, sacīdami: viņš visu labi darījis: kurliem deva dzirdi un mēmiem - spējas runāt.

a v ten den přistoupili někteří z farizeů, řkouce jemu: vyjdi, a odejdi odsud, nebo herodes chce tě zamordovati.
tanī pat dienā nāca daži farizeji un sacīja viņam: aizej un aizceļo no šejienes, jo herods grib tevi nonāvēt!

a když on ještě mluvil, přišli někteří z domu knížete školy, řkouce: dcera tvá umřela, proč již zaměstknáváš mistra?
viņam vēl runājot, nāca pie sinagogas priekšnieka un sacīja: tava meita jau mirusi, ko vēl apgrūtini mācītāju?

tedy přistoupili k němu jakub a jan, synové zebedeovi, řkouce: mistře, chceme, zač bychom koli prosili tebe, abys učinil nám.
un zebedeja dēli, jēkabs un jānis, piegājuši pie viņa, sacīja: mācītāj, mēs vēlamies, lai tu mums darītu, ko vien mēs lūgsim!

a počali naň žalovati, řkouce: tohoto jsme nalezli, an převrací lid, a brání daně dávati císaři, pravě se býti kristem králem.
un tie sāka viņu apsūdzēt, sacīdami: mēs atradām, ka viņš jauc mūsu tautu un ka viņš aizliedz ķeizaram maksāt nodokļus un saka, ka viņš ir kristus - karalis.

tedy počali přemyšlovati zákoníci a farizeové, řkouce: kdo jest tento, jenž mluví rouhání? kdo může odpustiti hříchy, jediné sám bůh?
un rakstu mācītāji un farizeji sāka domāt, sacīdami: kas viņš ir, kas runā zaimus? kas var grēkus piedot, ja ne dievs?