Da traduttori professionisti, imprese, pagine web e archivi di traduzione disponibili gratuitamente al pubblico.
reduced susceptibility to sofosbuvir was associated with the primary ns5b substitution s282t in all replicon genotypes examined.
visos izmeklētajos replikonu genotipos samazināta jutība pret sofosbuvīru tika saistīta ar primāro ns5b s282t substitūcijas mutāciju.
evaluation of sofosbuvir in combination with velpatasvir showed no antagonistic effect in reducing hcv rna levels in replicon cells.
vērtējot sofosbuvīru kombinācijā ar velpatasvīru, netika konstatēta antagonistiska iedarbība, mazinot chv rns līmeņus replikonu šūnās.
in a genotype 1a replicon, the ic50 and ic90 values for boceprevir were 900 nm and 1,400 nm, respectively.
1a genotipa replikona gadījumā boceprevīra ik50 un ik90 vērtības bija attiecīgi 900 nm un 1400 nm.
most of these emerging substitutions have been shown to reduce simeprevir anti-hcv activity in cell culture replicon assays.
pierādīts, ka lielākā daļa šo substitūciju samazina simeprevīra anti-chv aktivitāti šūnu kultūras replikonu testos.
the antiviral activity of boceprevir was evaluated in a biochemical assay for slow binding inhibitors of ns3 protease and in the genotype 1a and 1b hcv replicon system.
boceprevīra pretvīrusu aktivitātes izpēte veikta ar lēnas piesaistes ns3 proteāzes inhibitoru bioķīmisko metodi un 1a un 1b genotipa hcv replikona sistēmas metodi.
telaprevir-resistant variants were tested for cross-resistance against representative protease inhibitors in the hcv replicon system.
pret telaprevīru rezistentajiem variantiem pārbaudīja krustoto rezistenci pret proteāžu inhibitoriem hcv replikācijas sistēmā.
hcv variants associated with on-treatment virologic failure or relapse were evaluated by site-directed mutagenesis in the replicon assay.
hcv variantiem, kuri bija saistīti ar viroloģisku neveiksmi ārstēšanas laikā vai slimības recidīvu, replikācijas testā tika noteikta, izmantojot uz konkrētu vietu vērstu mutaģenēzi.
additionally, resistance to simeprevir was evaluated in hcv genotype 1a and 1b replicon assays using site-directed mutants and chimeric replicons carrying ns3 sequences derived from clinical isolates.
papildus rezistenci pret simeprevīru vērtēja 1.a un 1.b genotipa chv replikonu testos, izmantojot uz konkrētu vietu vērstus mutantus un himēriskos replikonus, kas satur no klīniskiem izolātiem iegūtas ns3 sekvences.
the ec50 of ombitasvir against genotype 1a-h77 and 1b-con1 strains in hcv replicon cell culture assays was 14.1 and 5 pm, respectively.
ombitasvīra ec50 pret 1.a-h77 un 1b-con1 genotipa celmiem chv replikona šūnu kultūras testā bija attiecīgi 14,1 un 5 pm.
substitutions conferring daclatasvir resistance in genotypes 1-4 were observed in the n-terminal 100 amino acid region of ns5a in a cell-based replicon system.
aizstāšanu, kas izraisa 1.–4. genotipam rezistenci pret daklatazvīru, šūnu replikona sistēmā novēroja ns5a n gala 100 aminoskābju apvidū.
evaluation of varying combinations of boceprevir and interferon alfa-2b that produced 90% suppression of replicon rna showed additivity of effect; no evidence of synergy or antagonism was detected.
dažādu boceprevīra un alfa-2b interferona kombināciju izpēte, kas radīja replikona rns līmeņa nomākšanu par 90 %, liecināja par aditīvu iedarbību; netika iegūti pierādījumi par sinerģisku vai antagonisku darbību.
for genetically engineered starting materials this information shall include details such as the description of the starting cells or strains, the construction of the expression vector (name, origin, function of the replicon, promoter enhancer and other regulator elements), control of the sequence of dna or rna effectively inserted, oligonucleotidic sequences of plasmid vector in cells, plasmid used for cotransfection, added or deleted genes, biological properties of the final construct and the genes expressed, copy number and genetic stability.
attiecībā uz gēnu inženierijas materiāliem šajā informācijā iekļauj tādas ziņas kā izejas šūnu vai celmu apraksts, vektora uzbūves apraksts (nosaukums, izcelsme, replikona funkcija, aktivatora paātrinātājs un citi regulējošie elementi), efektīvi iekļauta dns vai rns sekvences kontrole, plazmīdu vektora oligonukleotīdās sekvences šūnās, kotransfekcijā izmantotās plazmīdas, pievienotie vai izņemtie gēni, gatavās struktūras un izdalīto gēnu bioloģiskās īpašības, pavairojumu skaits un ģenētiskā stabilitāte.
