검색어: receptor binding domain (영어 - 라트비아어)

insulin receptor binding
saistīšanās pie insulīna receptoriem

11 dopamine, and cholinergic antagonism, consistent with the receptor-binding profile.
11 receptoriem, α1 adrenoreceptoriem un histamīna h1 receptoriem.

insulin glargine is very similar to human insulin with respect to insulin receptor binding kinetics.
saistīšanās ar insulīna receptoriem: glargīna insulīns ir ļoti līdzīgs cilvēka insulīnam saistīšanās pie insulīna receptoriem kinētikas ziņā.

the receptor binding is long lasting due to the slow dissociation of telmisartan from the at1 receptor binding site.
piesaiste receptoriem ir ilgstoša, ko nosaka telmisartāna lēnā disociācija no at1 receptorās daļas.

venlafaxine and odv are very similar with respect to their overall action on neurotransmitter reuptake and receptor binding.
venlafaxinum un odv vispārējā ietekme uz neiromediatoru atpakaļsaistīšanos un piesaisti receptoriem ir ļoti līdzīga.

panitumumab binds to the ligand binding domain of egfr and inhibits receptor autophosphorylation induced by all known egfr ligands.
panitumumabs saistās ar ligandu saistošo eafr domēnu un inhibē autofosforilēšanās receptoru, ko inducē visi zināmie eafr ligandi.

the second is a glycosaminoglycan binding domain responsible for the interaction with heparin and related substances, which accelerates the inhibition of thrombin.
otra struktūrvienība saista glikozaminoglikānu, tā ir atbildīga par mijiedarbību ar heparīnu un tam radniecīgām vielām, kas paātrina trombīna inhibīciju.

animal behavioural studies with olanzapine indicated 5ht, dopamine, and cholinergic antagonism, consistent with the receptor-binding profile.
dzīvnieku uzvedības pētījumos ar olanzapīnu tika atklāts 5ht, dopamīna un holīnerģisks antagonisms atbilstoši zāļu saistībai ar receptoriem.

insulin receptor binding: in vitro studies indicate that the affinity of insulin glargine and its metabolites m1 and m2 for the human insulin receptor is similar to the one of human insulin.
saistīšanās pie insulīna receptoriem: pētījumi in vitro liecina, ka glargīna insulīna un tā metabolītu m1 un m2 afinitāte pret cilvēka insulīna receptoriem ir līdzīga cilvēka insulīna afinitātei.

most of its effects have been attributed to antagonism of adenosine receptors, both a1 and a2a subtypes, demonstrated in receptor binding assays and observed at concentrations approximating those achieved therapeutically in this indication.
tā iedarbība lielākoties tiek piedēvēta adenozīna receptoru, gan a1, gan a2a apakštipa, antagonismam, kas pierādīts receptoru saistīšanās pētījumos un novērojot koncentrācijā, kas līdzinās tai, kas šīs indikācijas gadījumā tiek panākta terapeitiski.

in combination with its subtype selective receptor-binding characteristics, with high selectivity and low affinity for the benzodiazepine type i receptor, these properties are responsible for the overall characteristics of sonata.
sonata apvieno tādas īpašības kā apakšgrupai piemītošo selektīvo saistību ar receptoriem un augsto selektivitāti un zemo afinitāti pret benzodiazepīna i tipa atvasinājumiem.

the peptibody molecule is comprised of a human immunoglobulin igg1 fc domain, with each single- chain subunit covalently linked at the c-terminus to a peptide chain containing 2 tpo receptor- binding domains.
peptiķermenīša molekula sastāv no cilvēka imūnglobulīna igg1 fc domēna, kura atsevišķie ķēdes apakšposma c-termināli katrs kovalenti savienojas ar peptīdu ķēdi, kurai ir 2 tpo receptorus saistoši domēni.

this technique may be used to probe xenobiotic interaction with specific tissue sites or cell populations as for instance in receptor binding or specific mode of action studies that may require high-resolution and high sensitivity which may not be feasible with other techniques such as whole-body autoradiography.
šo paņēmienu var izmantot, pētot ksenobiotisko mijiedarbību ar specifiskām vietām audos vai specifiskām šūnu populācijām, piemēram, veicot tādus pētījumos par receptoru saistvietām vai specifiskiem to darbības veidiem, kuros var būt vajadzīga augsta izšķirtspēja un augsts jutīgums, ko citi paņēmieni, piemēram, visa ķermeņa autoradiogrāfija, var nenodrošināt.

however, while it may provide convenient whole body overviews of the high-capacity-low-affinity binding sites, this technique might be limited in recognising specific target sites such as receptor-binding sites where relatively high-resolution and high-sensitivity are needed for detection.
tomēr ar šo paņēmienu var gan iegūt ērtus visa ķermeņa kopskatus attiecībā uz augstas kapacitātes un zemas afinitātes saistvietām, taču tikai ierobežoti atpazīt receptoru saistvietas un tamlīdzīgas konkrētas mērķvietas, kuru konstatēšanai ir vajadzīga samērā augsta izšķirtspēja un augsts jutīgums.