Je was op zoek naar: kindlustusperiood (Estisch - Lets)

kogu kindlustusperiood:
apdrošināšanas periods, kopā:

minimaalne kindlustusperiood
apdrošinātās personas

ainult poola kindlustusperiood, kusjuures nad elavad saksamaa territooriumil;
vienīgi polijas apdrošināšanas periodus un dzīvo vācijas teritorijā;

kogu kindlustusperiood norra pensioniskeemi alusel … aastat … kuud … päeva
kopējais apdrošināšanas periods atbilstoši pensiju shēmai norvēģijā …

kogu kindlustusperiood prantsuse palgatöötajate ja füüsilisest isikust ettevõtjate sotsiaalkindlustusskeemide raames …
kopējais apdrošināšanas perioda ilgums saskaņā ar francijas sociālā nodrošinājuma shēmām darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem …

ainult poola kindlustusperiood, kusjuures nad elavad hispaania, itaalia või portugali territooriumil;
vienīgi polijas apdrošināšanas periodus un dzīvo spānijas, itālijas vai portugāles teritorijā;

selle korra eesmärk on anda rahalist abi eakatele, kelle kindlustusperiood riiklikus kindlustussüsteemis on piiratud.
ja līgumā ir paredzēts, ka bērns šādā subsidētā dienas centrā uzturas vismaz 33›stundas nedēļā, tad ģimenei ir tiesības uz samazinātu naudas pabalstu.

kindlustusperiood, mida arvestatakse ainult õiguse andmisel ennetähtaegse vanaduspensioni ja vähendatud ennetähtaegse vanaduspensioni saamiseks:
apdrošināšanas periods, ko ņem vērā tikai, lai iegūtu tiesības saņemt priekšlaicīgu pensionēšanās pensiju un samazināt priekšlaicīgas pensionēšanās pensiju:

kui teie kindlustusperiood ühes liikmesriigis ei ole teile pensioni saamise õiguse andmiseks piisav, võetakse arvesse kindlustusperioode teistes liikmesriikides.
tādējādi, uzsākot profesionālu darbību ārvalstīs, jums vajadzētu noskaidrot, kā tas atspoguļosies uz jūsu tiesībām saņemt pensiju nākotnē.

kui te elate mõnes teises euroopa liidu liikmesriigis, võib teil olla õigus saada töövõimetushüvitist, kui viimane kindlustusperiood oli iirimaal.
ja dzīvojat kādā citā eiropas savienības dalībvalstī, Īrijas darbnespējas pabalstu var saņemt, ja personas pēdējais apdrošināšanas periods ir bijis Īrijā.

ainult poola kindlustusperiood, kusjuures nad elavad taani, soome, rootsi, leedu, läti või eesti territooriumil;
vienīgi polijas apdrošināšanas periodus un dzīvo dānijas, somijas, zviedrijas, lietuvas, latvijas vai igaunijas teritorijā;

ainult poola kindlustusperiood, kusjuures nad elavad hispaania, portugali, itaalia, kreeka, küprose või malta territooriumil;
vienīgi polijas apdrošināšanas periodus un dzīvo spānijas, portugāles, itālijas, grieķijas, kipras vai maltas teritorijā;

• täidetud on minimaalne kindlustusperiood, st olete teinud tööd, mille pealt on makstud kindlustusmakseid vähemalt 52 nädalat teie töötusele eelneva 24 kuu jooksul.
bāreņa pensija palielinās līdz 40% (tēva vai mātes bārenim) vai līdz 60% (tēva un mātes bārenim) no pensijas, uz kādu ir bijušas vai varētu būt bijušas tiesības apdrošinātajam mirušajam (skatīt 24 un 2.5.1.¨punktu).

minimaalne kindlustusperiood ei ole kohustuslik, kui invaliidsus tuleneb tööõnnetusest või kutsehaigusest või juhul, kui see ilmneb enne 27. sünnipäeva ja kindlustatu oli kaetud vähemalt kuue kuu vältel.
pensijas apmērs apdrošinātie, kuri vecāki par 57¨gadiem un pēc slimības vai sakarā ar citām veselības problēmām, kā arī sakarā ar fizisko un garīgo spēju samazināšanos un kas nevēlas strādāt darbu, ko tie iepriekš darījuši vismaz 120¨mēnešus pēdējo 180¨kalendāro mēnešu laikā pirms atsauces datuma.

paljudes riikides arvutatakse invaliidsuspensionid sarnaseltvanaduspensionidega, see tähendab, et pensioni suurus sõltubkindlustusperioodist:mida pikem on teie kindlustusperiood enneinvaliidiks jäämist, seda suurem on pension.
— veidlapa e 106 algotiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kopā ar viņiem tajā pašā valstī;

paljudes riikides arvutatakse invaliidsuspensionid samuti kui vanaduspensionid, see tähendab, et invaliidsuspensioni suurus sõltub kindlustusperioodist: mida pikem on teie kindlustusperiood enne invaliidiks jäämist, seda suurem on pension.
ja naudas pabalsta summa ir atkarīga no jūsu ģimenes locekļu skaita, tiks ņemti vērā arī tie ģimenes locekļi, kas dzīvo citā dalībvalstī.

kindlustatud isikutel, kes ei saa lisapensioni või kelle lisapension on väike, on õigus saada elatusvahendite täienduse eritoetust riiklikust kindlustussüsteemist. elatusvahendite täienduseks antakse täistoetust, kui arvestatav kindlustusperiood on vähemalt nelikümmend aastat.
sasniedz līdz 40% no pamatsummas un maksimāli 25157›nok par katru bērnu, bet šīs piemaksas ir atkarīgas no ienākumiem (t.i., ir jāatbilst noteikumam par ienākumiem).

5 kui liikmesriigi õigusaktides on vabatahtliku kindlustuse või kohustusliku kindlustuse vabatahtliku jätkamise eeldus, et isiku kindlustusperiood on täitunud, siis võimaldatakse vastav õigus ainult isikutele, kellel on varem sama skeemi alusel kindlustusperiood asjaomases liikmesriigis täitunud.“
5 ja kādas dalībvalsts tiesību akti atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu vai fakultatīvi turpināmo apdrošināšanu atkarā no tā, vai, kas ir pabeigušas apdrošināšanas laika posmus, tad tajā var iesaistīties tikai tās personas, kas iepriekš tajās dalībvalstīs ir pabeigušas apdrošināšanas laika posmus saskaņā ar to pašu shēmu.”

ettepaneku taust 110 ettepaneku põhjused ja eesmärgid ettepaneku eesmärk on ajakohastada ühenduse määrust (emÜ) nr 1408/71 ning kajastada muudatusi liikmesriikide sotsiaalkindlustust käsitlevates õigusaktides. 120 Üldine taust ettepanek käsitleb määruse (emÜ) nr 1408/71 ehk täpsemalt selle lisade korrapärast ajakohastamist, et need oleksid täielikus vastavuses muudatustega riikide õiguslikus olukorras ning tagaksid seega riigisiseste sotsiaalkindlustusskeemide nõuetekohase kooskõlastatuse ühenduse piires. 130 ettepanekus käsitletavas valdkonnas kehtivad õigusnormid määrus (emÜ) nr 1408/71, mida ajakohastati määrusega (eÜ) nr 118/97 ja muudeti viimati euroopa parlamendi ja nõukogu määrusega (eÜ) nr 647/2005. käesoleva ettepanekuga ajakohastatakse ja muudetakse viiteid määruse teatavates lisades, sest nendes viidatavaid riigi õigusakte on muudetud. 141 kooskõla euroopa liidu muude põhimõtete ja eesmärkidega ei kohaldata. konsulteerimine huvitatud isikutega ja mÕju hindamine konsulteerimine huvitatud isikutega 211 konsultatsioonimeetodid, peamised sihtvaldkonnad ja vastajate üldiseloomustus liikmesriikidel paluti esitada taotlused määrusi (emÜ) nr 1408/71 ja 574/72 ajakohastavate muudatuste tegemiseks, et kajastada riikide õigusaktide muudatusi. komisjoni ametnikud hindasid taotlusi, arutasid need liikmesriikide esindajatega läbi võõrtöötajate sotsiaalkindlustuse halduskomisjoni koosolekul ning vajadusel selgitasid üksikasju asjaomaste liikmesriikide esindajatega. 212 vastuste kokkuvõte ja nende arvessevõtmine taotlused, mis on kooskõlas eli õigusaktidega ning millega halduskomisjon nõustus, võeti vastu ja inkorporeeriti. ekspertarvamuste kogumine ja kasutamine 221 asjaomased teadus-ja ekspertiisivaldkonnad kooskõlastamine sotsiaalkindlustuse valdkonnas. 222 kasutatud meetodid arutelud võõrtöötajate sotsiaalkindlustuse halduskomisjoni koosolekutel ning vajadusel täiendav arutelu asjaomaste liikmesriikide esindajatega halduskomisjonis selgituste saamiseks eelkõige riikide õigusaktide üksikasjade kohta. 223 peamised organisatsioonid/eksperdid, kellega konsulteeriti võõrtöötajate sotsiaalkindlustuse halduskomisjon, samuti mõned halduskomisjoni esindajad. 2249 saadud ja kasutatud nõuannete kokkuvõte võimalikke tõsiseid pöördumatute tagajärgedega ohte ei mainitud. 225 kokkulepe ajakohastada liikmesriikide teatavaid kandeid määruse 1408/71 lisades. 226 ekspertarvamuse avalikustamiseks kasutatud vahendid puuduvad. 230 mõju hindamine liikmesriigid teevad sageli muudatusi oma sotsiaalkindlustusalastes õigusaktides. selle tulemusel aeguvad sotsiaalkindlustusskeeme käsitlevate eli õigusaktide viited liikmesriikide õigusaktidele, mis tekitab õiguslikku ebakindlust. see kahjustaks eli piires liikuvate eli kodanike huve, sest nad ei oleks nõuetekohaselt teavitatud oma õigustest, ning raskendaks eli sotsiaalkindlustusalaste õigusaktide sätete nõuetekohast rakendamist riikide sotsiaalkindlustusasutustes. viited eli kooskõlastavates õigusaktides, eelkõige määrustes 1408/71 ja 574/72, vajavad seega liikmesriikide õigusaktide korrektseks kajastamiseks ajakohastamist. eli määrusi on võimalik ajakohastada vaid uue määrusega. asjaomaste kodanike huvides tuleks ühenduse määrused ajakohastada kiiresti pärast riikide õigusaktide muutmist. eriti pidades silmas pensionisüsteemi põhjalikku ümberkorraldamist rootsis ja soomes ning ravikindlustussüsteemi reformi madalmaades, tuleks määrus 1408/71 võimnalikult kiiresti ajakohastada, vaatamata seda asendava määruse 883/2004 jõustumisele 20. mail 2004. kõnealust uut määrust ei kohaldata enne rakendusmääruse jõustumist, mis ilmselt ei toimu enne 2007. aastat. sotsiaalkindlustusasutuste ja haldusasutuste, töövõtjate ja tööandjate töökoormust ja kulusid kavandatav muutmismäärus praegusega võrreldes oluliselt ei muuda. kõnealuse ajakohastamise eesmärk on parandada sotsiaalkindlustusskeemide kooskõla ühenduses, pakkudes seega eli piires liikuvatele eli kodanikele pigem paremat kaitset. ettepaneku Õiguslik kÜlg 305 kavandatud meetmete kokkuvõte ettepaneku eesmärk on ajakohastada ühenduse määrust (emÜ) nr 1408/71 ning kajastada muudatusi liikmesriikide sotsiaalkindlustust käsitlevates õigusaktides. sellega hõlbustatakse ühenduse sotsiaalkindlustusskeeme kooskõlastavate õigusaktide kohaldamist, tagades riikide kehtivate õigusaktide korrektse kajastamise nendes. 310 Õiguslik alus eÜ asutamislepingu artiklid 42 ja 308. 320 subsidiaarsuse põhimõte subsidiaarsuse põhimõtet kohaldatakse, kui ettepanek ei kuulu ühenduse ainupädevusse. liikmesriigid ei saa ettepaneku eesmärke täielikult täita järgmistel põhjustel. 321 Ühenduse tegevus sotsiaalkindlustuse valdkonnas kooskõlastusmeetmete näol on ette nähtud asutamislepingu artikliga 42 ning vajalik selleks, et tagada asutamislepingu kohane töötajate vaba liikumine. nimetatud kooskõlastuseta ei pruugi liikumisvabadus toimida, sest kui vaba liikumise õigus tooks kaasa ühes liikmesriigis olemasolevate sotsiaalkindlustustagatiste kaotamise, ei kasutataks seda tõenäoliselt eriti. kehtivate ühenduse õigusaktide eesmärk ei ole erinevate riiklike süsteemide asendamine. rõhutada tuleks, et kavandatav muutmismäärus ei ole ühtlustamismeede ning piirdub vaid tulemuslikuks kooskõlastamiseks vajalikuga. ettepaneku eesmärk on peamiselt olemasolevate kooskõlastuseeskirjade ajakohastamine riikide õigusaktides tehtud muudatuste kajastamiseks. kuigi ettepanek põhineb peamiselt liikmesriikidelt saadud teabel, ei saa viimased võimaliku vastuolu tõttu määrusega neid sätteid riigisiseselt vastu võtta. seepärast tuleb tagada, et määruse lisad kohandatakse nõuetekohaselt, võimaldades määruse tulemuslikku kohaldamist asjaomastes liikmesriikides. 323 sotsiaalkindlustusvaldkonna kooskõlastamine on seotud piiriüleste olukordadega, mille puhul ükski liikmesriik ei saa üksi tegutseda. Ühenduse kooskõlastusmäärus asendab arvukad olemasolevad kahepoolsed lepingud. see mitte ainult ei lihtsusta sotsiaalkindlustuse kooskõlastamist liikmesriikide jaoks, vaid tagab ka liikmesriikide sotsiaalkindlustusalaste õigusaktide kohaselt kindlustatud isikute võrdse kohtlemise. Ühenduse tasandi meetmetega saavutatakse ettepaneku eesmärgid paremini järgmistel põhjustel. 324 sotsiaalkindlustusskeemide kooskõlastamisel on mõtet vaid ühenduse tasandil. eesmärk on tagada sotsiaalkindlustusskeemide kooskõlastamise tulemuslik toimimine kõigis liikmesriikides. selle aluseks ja põhjenduseks on isikute vaba liikumine eli piires. 325 vastavad kvalitatiivsed näitajad puuduvad, kuid määruse mõju hõlmab kõiki mingil põhjusel eli piires liikuvaid eli kodanikke. 327 ettepanek on üksnes kooskõlastusmeede, mida saab võtta vaid ühenduse tasandil. vastutus oma sotsiaalkindlustusskeemide korraldamise ja rahastamise eest jääb endiselt liikmesriikidele. seetõttu on ettepanek kooskõlas subsidiaarsuse põhimõttega. proportsionaalsuse põhimõte ettepanek on proportsionaalsuse põhimõttega kooskõlas järgmistel põhjustel. 331 selline meede nähakse ette määrusega (emÜ) nr 1408/71, sest määrust on võimalik muuta vaid uue määrusega. kuid vastutus oma sotsiaalkindlustusskeemide korraldamise ja rahastamise eest jääb eranditult liikmesriikidele. 332 ettepanek hõlbustab liikmesriikidel sotsiaalkindlustusskeemide kooskõlastamist ning on seega kasulik nii kodanikele kui sotsiaalkindlustusasutustele. nende erisätete aluseks on liikmesriikide ettepanekud, mistõttu võimalik finants-ja halduskoormus on minimaalne ning saavutatava eesmärgiga proportsionaalne. seevastu määruse 1408/71 ajakohastamiseta oleks finants-ja halduskoormus suurem. Õigusakti valik 341 kavandatud õigusaktid: määrus. 342 muud õigusaktid ei oleks asjakohased järgmisel põhjusel. muud võimalust ei ole, sest selliseid määrusi nagu (emÜ) nr 1408/71 on võimalik muuta vaid uue määrusega. mÕju eelarvele 409 ettepanek ei mõjuta ühenduse eelarvet. tÄiendav teave 560 euroopa majanduspiirkond kavandatud õigusakt käsitleb empga seotud küsimust, mistõttu tuleks seda laiendada emple. 570 ettepaneku üksikasjalik selgitus a. artikkel 2 (jõustumine) madalmaade uut ravikindlustusseadust kohaldatakse alates 1. jaanuarist 2006, seetõttu tuleb madalmaid hõlmavaid muudatusi i ja vi lisas kohaldada alates 1. jaanuarist 2006. b. lisa i. i lisa muutmine 1. i osa muutmine i lisa i osas määratletakse mõiste „töötajad“ või „füüsilisest isikust ettevõtjad“, kui seda ei tehta riigi õigusaktides. jao „x. rootsi“ sõnastus tuleb viia vastavusse uue sotsiaalkindlustusseadusega (1999:799) ning füüsilisest isikust ettevõtjate eristamiseks tuleb lisada viide sotsiaalkindlustusmaksete seadusele. 2. ii osa muutmine i lisa ii osas määratletakse mõiste „pereliige“, kui riigisisesed õigusaktid ei võimalda eristada pereliikmeid ja muid isikuid. jao „q. madalmaad“ sõnastus tuleb viia kooskõlla uue ravikindlustusseadusega. ii. iia lisa muutmine iia lisas loetletakse mitteosamakselised erihüvitised, mida võimaldatakse asjaomastele isikutele üksnes selle liikmesriigi territooriumil, kus nad elavad, määruse (emÜ) nr 1408/71 artiklis 10a esitatud tingimustel. 1. leedu 1994. aasta sotsiaalpensioniseadust on muudetud ning praegu iia lisas nimetatud sotsiaalpension on jagatud mitmeks eraldi toetuseks. nimetatud toetustest on uus sotsiaalabipension ja eritoetus segahüvitised, millel on nii sotsiaalkindlustuse kui sotsiaalabi tunnused ning mis on mitteosamakselised, sest neid maksab valitsus, ning mis seega vastavad mitteosamakselise erihüvitise kriteeriumidele. viidet jaos „m. leedu“ tuleb riigi õigusaktide nimetatud muudatuse kajastamiseks muuta. 2. kuigi slovakkia seadusandlik kogu tühistas sotsiaalpensioni 31. detsembril 2003 seadusega 461/2003, jätkatakse seaduse 100/1988 (seadustekogu) alusel toetuse maksmist isikutele, kellel sellele varem õigus oli. hüvitis on mitteosamakseline, tagab miinimumsissetuleku isikutele, kellel ei ole õigust osamakselisele vanaduspensionile või invaliidsuspensionile, ning selle puhul kontrollitakse taotleja majanduslikku seisundit. seega vastab nimetatud hüvitis mitteosamakselise erihüvitise kriteeriumidele ning lisatakse jaosse „v. slovakkia“. iii. iii lisa a osa muutmine iii lisas loetletakse olemasolevate kahepoolsete lepingute sätted, mis kehtisid enne määruse kohaldamist asjaomastes liikmesriikides. a osas loetletakse kahepoolsete lepingute sätted, mille kohaldamist jätkatakse olenemata sellest, et kahepoolsete lepingute sätted asendatakse üldjuhul määrusega (emÜ) 1408/71. iii lisa a osas nimetatud 28. oktoobri 1952. aasta itaalia ja madalmaade vahelise üldkonventsiooni sättes käsitletakse hüvitiste eksporti eli välistesse riikidesse. see tuleb siiski välja jätta, sest pensioni maksmine eli välises riigis kas kuulub määruse reguleerimisalasse (kui pension jääb määruse mõjualasse ja selle saaja mõjualasse kuuluvate isikute hulka), millisel juhul kehtib võrdse kohtlemise põhimõte, või mitte, millisel juhul iii lisas ei ole võimalik seda küsimust enam käsitleda. iv. iv lisa muutmine 1. iv lisa a osa muutmine iv lisa a osas loetletakse „määruse artikli 37 lõikes 1 osutatud õigusaktid, mille kohaselt invaliidsushüvitiste suurus ei sõltu kindlustusperioodi pikkusest“. slovaki vabariigis sõltub invaliidsuspensionide suurus kindlustusperioodide pikkusest (b-tüüpi süsteem), välja arvatud selliste isikute invaliidsuspension, kes invaliidistusid, kui nad olid ülalpeetavad lapsed, ning kes ei olnud ettenähtud perioodi ulatuses kindlustatud, kuid kelle puhul siiski loetakse ettenähtud kindlustusperiood täidetuks. seetõttu tuleb nimetatud hüvitis lisada jaosse „v. slovakkia“. 2. iv lisa b osa muutmine iv lisa b osas loetletakse füüsilisest isikust ettevõtjate eriskeemid, mille suhtes kohaldatakse muus liikmesriigis täitunud kindlustusperioodide liitmist käsitlevaid erisätteid. praegu iv lisa b osas nimetatud hispaania õigusakti on muudetud ning seda arvestades tuleks vastavalt ajakohastada viidet jaos „g. hispaania“. 3. iv lisa c osa muutmine iv lisa c osas loetletakse „määruse artikli 46 lõike 1 punktis b osutatud juhtumid, kui võib loobuda hüvitise arvutamisest määruse artikli 46 lõike 2 alusel“, kuna see ei anna kunagi suuremat tulemust. kui slovakkia toitjakaotuspensionit arvutada vanadus-või invaliidsuspensioni alusel, mida surnud isik tegelikult sai, annab nii pro rata arvutus kui siseriiklik arvutus sama tulemuse. seetõttu tuleb toitjakaotuspension lisada jaosse „v. slovakkia“. rootsi ümberkorraldatud pensionisüsteemi kohaselt on sissetulekupension pigem sissemakse-kui hüvitisepõhine ning ei sõltu kindlustusperioodidest. seetõttu ei ole määruse alusel pro rata arvutus võimalik. rootsi tagatispension sõltub elamisperioodidest rootsis; pro rata arvutus annab tulemuseks alati sama summa kui siseriiklik arvutus. seetõttu tuleks praegust kannet jaos „x. rootsi“ vastavalt muuta. 4. iv lisa d osa muutmine iv lisa d osas on loetletud hüvitised (punktid 1 ja 2) ja lepingud (punkt 3), mis vastavad määruse artikli 46b lõikele 2 ning võimaldavad seega siseriiklike õigusaktide kohaldamist seoses hüvitiste vähendamise, peatamise või tühistamisega. rootsi uuest pensioniseadusest tulenevalt tuleb ajakohastada praegusi kandeid iv lisa d osa punkti 1 alapunktis i ja punkti 2 alapunktis i. samuti tuleb punkti 1 alapunkti i lisada sissetulekuga seotud haigushüvitised ja tegevustoetused. punkti 3 on vaja muuta, et kajastada vana põhjamaade sotsiaalkindlustuskonventsiooni asendamist uuega ning kahepoolse sotsiaalkindlustuslepingu jõustumist soome ja luksemburgi vahel 1. veebruaril 2002. v. vi lisa muutmine vi lisas sätestatakse teatavate liikmesriikide õigusaktide kohaldamise erikord. jaosse „e. eesti“ tuleb lisada eeskirjad vanemahüvitise arvutamiseks, kui võõrtöötajad ei ole eestis töötanud kogu siseriiklike õigusaktide kohaselt nõutava vaatlusaasta jooksul. jagu „q. madalmaad“ tuleb muuta, et kajastada uue ravikindlustusseaduse jõustumist 1. jaanuaril 2006. punkti 1 alapunktis a määratakse kindlaks isikute kategooriad, kes kuuluvad madalmaade õigusaktide kohaselt ravikindlustuse alla. punkti 1 alapunktis b nimetatakse asutus, kus kõnealused isikud peavad kindlustuse sõlmima. punkti 1 alapunkt c võimaldab nimetatud kindlustatud isikute ja nende pereliikmete suhtes kehtivate kindlustuspreemiate või -maksete sissenõudmist. punkti 1 alapunktis d käsitatakse kindlustamiseks vajaliku registreerimise hilinemisega kaasnevaid tagajärgi. punkti 1 alapunktis e nimetatakse mitterahalised hüvitised, millele muus liikmesriigis kindlustatud isikul on õigus madalmaades viibimise ajal või elamisperioodi jooksul seal. punkti 1 alapunktis f loetletakse madalmaade hüvitised ja pensionid, mis võimaldavad nende saajaid käsitada pensionäridena käesoleva määruse tähenduses ning seega ka saada kasu määruse 1408/71 haigushüvitisi käsitleva peatüki sätetest. punkti 1 alapunktis g selgitatakse, et määruse kohaldamiseks loetakse kahjunõueteta tagasimakse sularahas makstavaks haigushüvitiseks. see tähendab, et hüvitist maksavad muu liikmesriigi kindlustatud isikule madalmaad. jagu „w. soome“ tuleb muuta, et kajastada soome tööpensioni käsitlevate õigusaktide läbivaatamise tulemusi. nendes sätestatakse, et kui pensioni saamise õiguse tingimuste täitmiseks arvestatakse muudes liikmesriikides täitunud kindlustusperioode, arvutatakse arvestusliku perioodi summad vaid soome arvestusperioodi sissetuleku põhjal, jagades sissetuleku kindlustatud kuude arvuga soomes. jagu „x. rootsi“ tuleb muuta, et kajastada uuendusi rootsi sotsiaalkindlustusalastes õigusaktides ja ümberkorraldusi rootsi pensionialastes õigusaktides. 1. jaanuaril 2001 jõustunud uus sotsiaalkindlustusseadus (1999:799) muutis vanemahüvitisi käsitlevaid õigusnorme siseriikliku kindlustusseaduse peatükis 4. vanemahüvitise arvutamiseks sätestatakse jao „x. rootsi“ punkti 1 alapunktis a, kuidas määrata kindlaks sissetulek, kui vanem on arvestusperioodil töötanud rootsis ja mõnes muus liikmesriigis. punkti 1 alapunktis b nähakse ette, kuidas määrata kindlaks sissetulek, kui vanem ei ole arvestusperioodil rootsis üldse töötanud. jao „x. rootsi“ punktis 2 käsitletakse rootsi pensionidega seotud teatavaid üleminekusätteid. rootsi õigusaktide kohaselt peab isik tagatispensioni õiguse saamiseks olema rootsis elanud vähemalt kolm aastat. täistagatispensioni saamiseks peab isik olema rootsis elanud 40 aastat. samas on kõigil 1937. aastal või enne seda sündinud isikutel, kes on rootsis elanud vähemalt 10 aastat, isegi kui nad pole kunagi töötanud, õigus täistagatispensionile. kõnealune muudatus sätestab, et kindlustusperioodide liitmise põhimõte ei kehti 1937. aastal või enne seda sündinud isikute tagatispensionide kohta. punktis 3 käsitletakse rootsi haigushüvitist ja tegevustoetust. Õigus nimetatud hüvitistele põhineb isiku sissetulekul arvestusperioodi jooksul. muudatusega a täpsustatakse, kuidas sissetulekut arvutada, kui asjaomane isik on töötanud muus liikmesriigis, ning muudatusega b nähakse ette, kuidas määrata kindlaks arvestusperioodi, kui asjaomane isik on töötanud mõnes muus liikmesriigis. punktis 4 selgitatakse toitjakaotushüvitise arvutamise eeskirju, kui rootsi õigusaktides sätestatud tingimusi pole arvestusperioodi jooksul võimalik täita. punktis a sätestatakse, kuidas töötasust sõltuva toitjakaotuspensioni puhul võtta arvesse surnu pensioniõigusi, mis on arvestusperioodi jooksul omandatud mõnes muus liikmesriigis, ning punktis b sätestatakse, kuidas arvestada nimetatud õigusi lesepensioniga seoses, kui surm saabus 1. jaanuaril 2003 või pärast seda. -
priekŠlikuma saturs 110 priekšlikuma pamatojums un mērķi ar šo priekšlikumu paredz atjaunināt kopienas regulu (eek) nr. 1408/71, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu valsts likumos par sociālo nodrošināšanu. 120 vispārējais konteksts priekšlikums ir regulāri atjaunināt regulu (eek) nr. 1408/71, precīzāk tās pielikumus, lai valstu līmenī pareizi atspoguļotu izmaiņas juridiskajā situācijā, tā nodrošinot pienācīgu kopienas koordināciju valstu sociālā nodrošinājuma sistēmām. 130 spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā regula (eek) nr. 1408/71, kas atjaunināta ar regulu (ek) nr. 118/97, un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar eiropas parlamenta un padomes regulu (ek) nr. 647/2005. Šis priekšlikums atjaunina un groza atsauces dažos pielikumos regulai, jo valstu likumi, uz kuriem tās atsaucas, ir grozīti. 141 saskanība ar citām savienības politikas jomām un mērķiem nepiemēro. apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums apspriešanās ar ieinteresētajām personām 211 apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums dalībvalstis aicina iesniegt grozījumu pieprasījumus, kas atjaunina regulas (eek) nr. 1408/71 un 574/72, lai tās atspoguļotu izmaiņas šo valstu likumos. komisijas personāls novērtēja pieprasījumus, migrējošo darba ņēmēju sociālās drošības administratīvās komisijas sanāksmē apsprieda tos ar dalībvalstu pārstāvjiem un, ja vajadzīgs, noskaidroja jautājumus sīkāk ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem. 212 atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā pieprasījumus, kurus uzskatīja par savietojamiem ar es tiesību aktiem un kuriem administratīvā komisija piekrita, pieņēma un iekļāva. ekspertu atzinuma iegūšana un izmantošana 221 attiecīgās zinātnes un pieredzes jomas sociālā nodrošinājuma koordinācija. 222 izmantotā metodoloģija diskusijas migrējošo darba ņēmēju sociālās drošības administratīvās komisijas sanāksmēs un, ja vajadzīgs, tālākas diskusijas, lai ieviestu skaidrību, īpaši par valstu likumu īpatnībām, ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem administratīvajā komisijā. 223 galvenās organizācijas un eksperti, ar kuriem apspriedās migrējošo darba ņēmēju sociālās drošības administratīvās komisija, kā arī daži administratīvās komisijas pārstāvji. 2249 saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums nav minēts, ka pastāvētu nopietns risks ar neatgriezeniskām sekām. 225 vienošanās atjaunināt dažus ierakstus par dalībvalstīm regulas 1408/71 pielikumos. 226 ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi nav. 230 ietekmes novērtējums dalībvalstis bieži groza valsts likumus par sociālo nodrošināšanu. sekas ir tādas, ka atsauces uz valstu likumiem es tiesību aktos par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju ir novecojušas un rada juridiskas neskaidrības. tas kaitē es pilsoņiem, kuri pārvietojas es iekšienē, jo viņi nav pienācīgi informēti par savām tiesībām, un valstu sociālās nodrošināšanas iestādēm ir grūtāk pienācīgi piemērot es noteikumus sociālās nodrošināšanas koordinēšanā. tādēļ atsauces es koordinējošajos tiesību aktos, īpaši regulās 1408/71 un 574/72, ir jāatjaunina, lai pareizi atspoguļotu valstu likumus. es regulas var atjaunināt tikai ar regulu. tas ir attiecīgo pilsoņu interesēs, lai kopienas regulas tiktu atjauninātas drīz pēc izmaiņām valstu likumos. Īpaši, ņemot vērā zviedrijā un somijā veiktās fundamentālās pensiju reformas, kā arī nīderlandes veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmas reformu, regulu 1408/71 jāatjaunina cik drīz iespējams, neskatoties uz to, ka 2004. gada 20. maijā stājās spēkā regula 883/2004, kura to aizvieto: šo jauno regulu nepiemēros, līdz īstenojamā regula nav stājusies spēkā, kas, iespējams, nenotiks pirms 2007. gada. darba slodzes vai izmaksu ziņā, regulas grozījumu priekšlikums sociālās nodrošināšanas iestādēm un pārvaldei, darbiniekiem vai darba devējiem nerada īpašas atšķirības no pašreizējās situācijas. gluži pretēji, šīs atjaunināšanas mērķis ir uzlabot sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju kopienā, piedāvājot labāku aizsardzību es pilsoņiem, kuri pārvietojas es iekšienē. priekšlikuma juridiskie faktori 305 ierosinātās darbības kopsavilkums ar šo priekšlikumu paredz atjaunināt dažus regulas (eek) nr. 1408/71 pielikumus, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu valsts likumos par sociālo nodrošināšanu. tas atvieglos kopienas tiesību aktu piemērošanu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai, nodrošinot, ka tie pareizi atspoguļo spēkā esošos valstu likumus. 310 juridiskais pamats ek līguma 42. un 308. pants. 320 subsidiaritātes princips subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav kopienas ekskluzīvā kompetencē. dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. 321 kopienas rīcību koordinācijas pasākumu veidā sociālās nodrošināšanas jomā pieprasa līguma 42. pants un ir jāgarantē, lai līgumā ierakstītās tiesības darbiniekiem brīvi pārvietoties tiktu īstenotas pilnā apjomā. bez šādas koordinācijas ir risks, ka pārvietošanās brīvība nedarbosies, jo cilvēki visdrīzāk šīs tiesības neizmantos, ja tās faktiski nozīmēs, ka jāzaudē tiesības uz sociālo nodrošināšanu, kas jau ir iegūtas citā dalībvalstī. esošajiem kopienas tiesību aktiem par sociālo nodrošināšanu nav mērķis aizvietot valstu dažādās sistēmas. jāuzsver, ka piedāvātie grozījumi regulā nav harmonizācijas pasākums un neiet tālāk par efektīvai koordinācijai vajadzīgo. priekšlikums pamatā ir vērsts uz esošo koordinācijas noteikumu atjaunināšanu, lai atspoguļotu izmaiņas, kas veiktas valstu likumos. lai gan priekšlikums galvenokārt pamatojas uz dalībvalstu ieguldījumu, dalībvalstis nevar šādus noteikumus pieņemt valsts līmenī, jo tad tie, iespējams, būtu pretrunā ar regulu. tādēļ jānodrošina, ka regulas pielikumi ir pareizi pielāgoti, lai attiecīgajās dalībvalstīs regulu varētu efektīvi piemērot. 323 sociālās nodrošināšanas koordinācijas jautājumi attiecas uz pārrobežu situācijām, kur neviena dalībvalsts nevar rīkoties patstāvīgi. kopienas koordinējošā regula aizstāj daudzos esošos divpusējos līgumus. tas ne tikai vienkāršo sociālās nodrošināšanas koordināciju dalībvalstīs, bet arī nodrošina vienādu attieksmi pret personām, kas ir apdrošinātas atbilstoši valstu sociālās nodrošināšanas likumiem. priekšlikuma mērķi būs labāk sasniedzami ar kopienas rīcību šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. 324 sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai ir jēga tikai kopienas līmenī. mērķis ir nodrošināt, lai sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija efektīvi darbojas visās dalībvalstīs. tas pamatojas uz un to attaisno personu brīvā pārvietošanās es iekšienē. 325 nav nekādu kvalitatīvu rādītāju, bet regula attiecas uz katru es pilsoni, kas pārvietojas es iekšienē jebkura iemesla dēļ. 327 priekšlikums ir tikai koordinācijas pasākums, kuru var pieņemt tikai kopienas līmenī. dalībvalstīm paliek atbildība par savu sociālās nodrošināšanas sistēmu organizēšanu un finansēšanu. tādēļ priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. proporcionalitātes princips priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. 331 regula (eek) nr. 1408/71 prasa šādu rīcību, jo regulu var grozīt tikai ar regulu. dalībvalstīm paliek visa atbildība par savu sociālās nodrošināšanas sistēmu organizēšanu un finansēšanu. 332 priekšlikums atvieglo dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju un tāpēc ir izdevīgs pilsoņiem, kā arī valstu sociālās nodrošināšanas iestādēm. Šo īpašo noteikumu pamatā ir dalībvalstu priekšlikumi, kas nozīmē, ka jebkura iespējamā finansiālā un administratīvā slodze ir minimāla un proporcionāla minētajam mērķim. pretēji, bez šādas regulas 1408/71 atjaunināšanas, finansiālā un administratīvā slodze būtu lielāka. instrumentu izvēle 341 ierosinātais juridiskais instruments: regula. 342 citi līdzekļi nebūtu piemēroti šāda(-u) iemesla(-u) dēļ. nav alternatīvas, jo regulu, kā regulu (eek) nr. 1408/71 var grozīt tikai ar regulu. ietekme uz budžetu 409 priekšlikums neietekmē kopienas budžetu. papildu informācija 560 eiropas ekonomikas zona tā kā šā tiesību akta priekšlikums attiecas uz eiropas ekonomikas zonu, tā piemērošanas joma jāpaplašina attiecībā uz eez. 570 sīkāks priekšlikuma izskaidrojums a. 2. pants (stāšanās spēkā) tā kā nīderlandes jaunais veselības aprūpes apdrošināšanas akts stājas spēkā no 2006. gada 1. janvāra, tad grozījumi, kas attiecas uz nīderlandi, i un vi pielikumā ir jāpiemēro no 2006. gada 1. janvāra. b. pielikums i. grozījumi i pielikumā 1. grozījumi i daļā terminus „darbinieks” un „pašnodarbināta persona” nosaka i pielikuma i daļa, ja tos nevar noteikt pēc valstu likumiem. formulējums nodaļā „x. zviedrija” ir jāsaskaņo ar jauno sociālās apdrošināšanas aktu (1999:799) un jāpievieno atsauce uz sociālās apdrošināšanas maksājumu aktu, lai varētu identificēt pašnodarbinātās personas. 2. grozījumi ii daļā terminu „ģimenes loceklis” nosaka i pielikuma ii daļa, ja valstu likumos nav noteikta atšķirība starp ģimenes locekļiem un citām personām. formulējums nodaļā „q. nĪderlande” jāsaskaņo ar jauno veselības aprūpes apdrošināšanas aktu. ii. grozījumi iia pielikumā ii.a pielikumā ir īpašu uz iemaksām nebalstītu pabalstu saraksts, kurus atbilstoši regulas (eek) nr. 1408/71 10.a pantam izmaksā attiecīgajām personām tikai tās dalībvalsts teritorijā, kurā tās dzīvo. 1. lietuvas 1994. gada likums par sociālajām pensijām ir grozīts un sociālās pensijas, kas minētas sarakstā ii.a pielikumā, ir sadalītas vairākos atsevišķos pabalstos. no šiem pabalstiem jaunā sociālās palīdzības pensija un īpašais atvieglojumu pabalsts ir jaukti pabalsti, kas ietver sociālās nodrošināšanas un sociālās palīdzības elementus un ir uz iemaksām nebalstīti, jo tos finansē valdība, tā izpildot kritērijus, lai tos uzskatītu par īpašiem uz iemaksām nebalstītiem pabalstiem. atsauce nodaļā „m. lietuva” ir jāgroza, lai atspoguļotu šo izmaiņu valsts likumos. 2. lai gan slovākijas likumi ar 2003. gada 31. decembra aktu 461/2003 atcēla sociālo pensiju, pabalstu atbilstoši vecajam aktam 100/1988 coll. turpina izmaksāt personām, kam uz to bija tiesības iepriekš. Šis pabalsts ir uz iemaksām nebalstīts, garantē minimālus ienākumus personām, kam nav tiesību saņemt vecuma vai invaliditātes pensiju un kuru līdzekļi ir pārbaudīti. tādēļ tas atbilst kritērijiem, lai to uzskatītu par īpašu, uz iemaksām nebalstītu pabalstu, un tādēļ tas jāiekļauj nodaļā „v. slovĀkija” iii. grozījumi iii pielikumā, a daļā esošo divpusējo līgumu saraksts, kuri bija spēkā pirms attiecīgās dalībvalstis sāka piemērot regulu, ir iii. pielikumā. sarakstā a daļā ir divpusējo līgumu noteikumi, kurus joprojām piemēro, neskatoties uz to, ka divpusējo līgumu noteikumus visumā aizstāj regula (eec) 1408/71. itālijas un nīderlandes 1952. gada 28. oktobra vispārējās konvencijas noteikums, kas dots iii. pielikuma a daļā, attiecas uz pabalstu eksportu uz valstīm, kas nav es dalībvalstis. tomēr, tas jāsvītro, jo pensijas izmaksas valstī, kas nav es dalībvalsts, vai nu attiecas uz regulas darbības jomu (ja uz pensiju attiecas tās materiālā darbības joma un uz saņēmēju — tās personālā joma), tad šajā gadījumā spēkā ir vienlīdzīgas attieksmes princips, vai arī neattiecas un tad iii pielikums šo jautājumu nerisina. iv. grozījumi iv pielikumā 1. grozījumi iv pielikuma a daļā ”regulas 37. panta 1. punktā minētie tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma”, uzskaitīti iv pielikuma a daļā. slovākijas republikā invaliditātes pensijas līmenis atkarīgs no apdrošināšanas periodu garuma („b tipa” sistēma), izņemot invaliditātes pensijas personām, kas kļuvušas par invalīdiem būdamas apgādājami bērni un kas nav bijušas apdrošinātas vajadzīgo laiku, bet kuras tomēr uzskatāmas par personām, kas izpildījušas prasīto apdrošināšanas periodu. tādēļ šo pabalstu jāiekļauj nodaļā „v. slovĀkija”. 2. grozījumi iv pielikuma b daļā Īpašas sistēmas pašnodarbinātām personām, uz ko attiecas īpaši noteikumi par citā dalībvalstī pabeigtiem apdrošināšanas periodiem, uzskaita iv pielikuma b daļā. spānijas likumi, kas pašlaik uzskaitīti iv pielikuma b daļā, ir grozīti un līdz ar to attiecīgi jāatjaunina atsauce nodaļā "g. spĀnija". 3. grozījumi iv pielikuma c daļā „regulas 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie gadījumi, kuros saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu no pabalstu aprēķina var atteikties”, jo tam nekad nebūs augstāks rezultāts, uzskaitīti iv pielikuma c daļā. ja slovākijā apgādnieka zaudējuma pabalsta pamatā ir vecuma vai invaliditātes pensija, kuru faktiski maksāja nomirušajai personai, tad gan proporcionālajam, gan valsts aprēķinam vienmēr būs tāds pats rezultāts. tādēļ šo apgādnieka zaudējuma pabalstu jāiekļauj nodaļā „v. slovĀkija”. reformētajā zviedrijas pensiju sistēmā ienākumu pensija ir atkarīga no iemaksām, nevis no priekšrocībām un nav atkarīga no apdrošināšanas periodiem. tādēļ uz regulu pamatoti proporcionāli aprēķini nav iespējami. zviedrijas garantijas pensija ir atkarīga no laika posma, kas nodzīvots zviedrijā, proporcionālam aprēķinam vienmēr būs tāds pats rezultāts kā valsts aprēķinam. tādēļ esošie ieraksti nodaļā „x. zviedrija” attiecīgi jāgroza. 4. grozījumi iv pielikuma d daļā iemaksas (1. un 2. punkts) un līgumus (3. punkts), kuri atbilst nosacījumiem, kas noteikti regulas 46.b panta 2. punktā, atļaujot piemērot valstu likumus par izmaksu samazināšanu, pārtraukšanu, anulēšanu, uzskaita iv pielikuma d daļa. zviedrijas jaunā pensiju likuma dēļ jāatjaunina esošie ieraksti iv pielikuma d daļas 1(i) un 2(i) punktā. bez tam 1(i) punktam jāpievieno ar ienākumiem saistītos slimības pabalsti un pabalsti bezdarbnieku pārkvalifikācijas laikā. jāgroza 3. punkts, lai atspoguļotu to, ka vecā ziemeļvalstu konvencija ir nomainīta un 2002. gada 1. februārī stājās spēkā divpusējs nolīgums par sociālo nodrošināšanu starp somiju un luksemburgu. v. grozījumi vi pielikumā Īpašo kārtību, kādā piemērojami noteiktu dalībvalstu tiesību akti, nosaka vi pielikums. nodaļu „e. igaunija” jāgroza, pievienojot noteikumus bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanai, ja migrējošie darbinieki nav nostrādājuši igaunijā visu valsts likumos prasīto pārskata gadu. nodaļu „q. nĪderlande” jāgroza, lai atspoguļotu jaunās veselības aprūpes reformas stāšanos spēkā 2006. gada 1. janvārī. personu kategorijas, kam ir tiesības saņemt veselības aprūpi atbilstoši nīderlandes likumiem, nosaka 1.(a) punkts. iestādes, kurās šīm personām jābūt apdrošinātām, nosaka 1.(b) punkts. Šādu apdrošinātu personu un to ģimenes locekļu prēmiju vai iemaksu aplikšanu ar nodevu atļauj 1.(c) punkts. uz kavēšanās sekām, reģistrējoties apdrošināšanai, attiecas 1.(d) punkts. natūrā sniegto pabalstu veidus, uz kuriem ir tiesības citā dalībvalstī apdrošinātai personai laikā, kad tā uzturas vai dzīvo nīderlandē, nosaka 1.(e) punkts. nīderlandes pabalstus un pensijas, kas saņēmēju ļauj uzskatīt par pensionāru regulas izpratnē, tā ļaujot tiem izmantot regulas 1408/71 nodaļu par slimību, nosaka 1.(f) punkts. regulas vajadzībām atmaksa bez pretenzijām ir uzskatāma par slimības pabalstu naudā, kā to precizē 1.(g) punkts. tas nozīmē, ka pabalstu nīderlande maksās apdrošinātām personām, kas ir citas dalībvalsts rezidenti. nodaļa „w. somija” jāgroza, lai atspoguļotu somijas darba pensiju likuma reformu. tas nosaka, ka gadījumos, kad apdrošināšanas periodi, kas pabeigti citās dalībvalstīs, jāņem vērā, izpildot nosacījumus pensijas saņemšanai, ienākumus par kreditēto periodu aprēķina tikai no ienākuma atskaites perioda laikā somijā, dalot ienākumu ar to mēnešu skaitu, par kuriem ir veikta apdrošināšana somijā. nodaļa „x. zviedrija” jāgroza, lai atspoguļotu zviedrijas darba pensiju likuma reformu. no 2001. gada 1. janvāra jaunais sociālās apdrošināšanas maksājumu akts (1999:799) groza likumus par bērna kopšanas pabalstiem ar valsts apdrošināšanas akta 4. nodaļu. bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanas vajadzībām nodaļā „x. zviedrija” ir noteikts, kā nosaka ienākumus, ja viens no vecākiem ir strādājis zviedrijā un citā dalībvalstī atskaites perioda laikā kā noteikt ienākumus, ja vecāki nemaz nav strādājuši zviedrijā visa atskaites perioda laikā, nosaka 1.(b) punkts. nodaļas „x. zviedrija” 2. punkts ir par dažiem pārejas noteikumiem, kas attiecas uz zviedrijas pensijām. atbilstoši zviedrijas likumiem, personai vajag vismaz 3 gadus nodzīvot zviedrijā, lai iegūtu tiesības saņemt garantijas pensiju lai iegūtu tiesības saņemt pilnu garantētu pensiju, personai jānodzīvo zviedrijā 40 gadus. tomēr visām personām, kas dzimušas pirms 1937. gada un kas ir bijušas zviedrijas iedzīvotājas vismaz pēdējos 10 gadus, pat tām, kas nekad nav strādājušas, ir tiesības saņemt zviedrijas pilno garantijas pensiju. Šis grozījums nosaka, ka uzkrāšanās princips nav piemērojams garantijas pensijām personām, kas dzimušas 1937. gadā vai pirms tā. uz zviedrijas slimības pabalstiem un pabalstiem bezdarbnieku pārkvalifikācijas laikā attiecas 3. punkts. tiesības uz šiem pabalstiem pamatojas uz personas ienākumiem atskaites perioda laikā. grozījums (a) norāda kā ienākumu vajadzētu aprēķināt, ja persona ir strādājusi citā dalībvalstī un grozījums (b) norāda, kā jānosaka atskaites periodu, ja persona ir strādājusi citā dalībvalstī. noteikumus par apgādnieka zaudējuma pabalstu aprēķināšanu gadījumos, ja nav izpildītas kvalifikācijas prasības atskaites perioda laikā atbilstoši zviedrijas likumiem precizē 4. punkts. kārtību, kādā ņem vērā tiesības uz pensiju, kas iegūtas pēc mirušās personas citās dalībvalstīs, nevis zviedrijā atskaites perioda laikā par apgādnieka zaudējuma pensiju, kas balstīta uz ienākumiem, norāda (a) punkts, bet (b) punkts norāda, kā ievērot šīs tiesības saistībā ar tiesībām uz atraitnes pensiju, ja nāve bija 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk.. -