Вы искали: bensodiasepiinravi (Эстонский - Латышский)

kui patsiendile peetakse parenteraalset bensodiasepiinravi vajalikuks, tohib seda teha alles vähemalt üks tund pärast olansapiini intramuskulaarset injektsiooni.
ja pacientam nepieciešama ārstēšana ar parenterālo benzodiazepīnu, tas jāievada vismaz vienu stundu pēc intramuskulārā olanzapīna ievadīšanas.

kuid kuna tsiprofloksatsiini ja diasepaami ja väga harvadel juhtudel ka midasolaami samaaegsel kasutamisel on teatatud diasepaami kliirensi vähenemisest ja poolväärtusaja pikenemisest, on bensodiasepiinravi soovitav hoolikalt jälgida.
tiek ziņots, ka sakarā ar samazinātu diazepāma klīrensu, tā lietošana kopā ar ciprofloksacīnu pagarina tā pussabrukšanas periodu, un ļoti retos gadījumos to novēro arī vienlaicīgi lietojot ciprofloksacīnu ar midazolāmu.

kui aripiprasooli süstelahusele lisaks osutub vajalikuks parenteraalne bensodiasepiinravi, tuleb patsienti jälgida liigse sedatsiooni ja ortostaatilise hüpotensiooni suhtes (vt lõik 4. 5).
ja papildus aripiprazola šķīduma injekcijām ir nepieciešama ārstēšana ar parenterālu benzodiazepīnu, pacienti jānovēro dēļ iespējamas pārmērīgas sedācijas un ortostatiskās hipotensijas (skatīt apakšpunktu 4. 5).

riskifaktorid, mis võivad soodustada selle populatsiooni suuremat suremust seoses olansapiinraviga, on vanus > 65 aasta, düsfaagia, sedatsioon, alatoitumine ja dehüdratsioon, kopsuhaigused (nt pneumoonia kas koos aspiratsiooniga või ilma), või samaaegne bensodiasepiinravi.
riska faktori, kas var predisponēt šo pacientu grupu palielinātai mirstībai, ir vecums > 65 gadiem, disfāgija, sedācija, nepareizs uzturs, kā arī dehidratācija, plaušu slimības (piem., pneimonija ar aspirāciju vai bez tās) vai vienlaicīga benzodiazepīnu lietošana.