You searched for: arbejdsløshedsydelser (Danska - Lettiska)

arbejdsløshedsydelser
bezdarbnieku pabalsti

kapitel v - arbejdsløshedsydelser
v nodaļa – bezdarba pabalsti

• arbejdsløshedsydelser (pkt. 2.6)
• par bezdarbnieku pabalstiem (skatīt 2.6.¨punktu);

• arbejdsløshedsydelser (se pkt. 2.6)
pašnodarbinātās personas

artikel 69 refusion af arbejdsløshedsydelser
69. pants bezdarbnieka pabalsta kompensācija

alle arbejdsløshedsydelser administreres, udbetales og kontrolleres af den statslige arbejdsformidling (servicio
attiecībā uz citiem sociālā nodrošinājuma veidiem, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods tiek pielīdzināts laika posmam par kuru ir maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

de bidragspligtige arbejdsløshedsydelser finansieres af arbejdsløshedsbidrag fra arbejdsgivere og arbejdstagere, bidrag fra medlemmer af arbejdsløshedskasser samt offentlige fonde.
Ģimenes pabalstus un bezdarbnieku pabalstus finansē valsts.

[4] herunder enhver form for social hjælp, familieydelser og arbejdsløshedsydelser, men eksklusive pensioner.
[4] ieskaitot visus sociālās palīdzības veidus, ģimenes pabalstu un bezdarba pabalstu, bet neietverot pensijas.

kapitel ii - refusion af arbejdsløshedsydelser i henhold til artikel 65 i forordning (ef) nr. 883/2004
ii nodaļa –bezdarbnieka pabalstu izmaksāšana, piemērojot regulas (ek) nr. 883/2004 65. pantu

6 — den nuværende sats for arbejdsløshedsydelser er 6,2% og for alders- og invalidepensioner 6,6%.
5 — jorf, 30.12.1990., 16367. lpp.

de øvrige ordninger – familieydelser, statens arbejdsløshedsydelser, begravelseshjælp og sociale ydelser til handicappede – er ikke bidragspligtige og finansieres af statens generelle indtægter.
citas shēmas – ģimenes pabalsti, valsts bezdarbnieka pabalsti, pabalsti nāves gadījumā un sociālie pabalsti invalīdiem – ir no iemaksām neatkarīgas (neietilpst apliekamajos nodokļos), tās finansē no valsts kopējiem ieņēmumiem.

da mange ansøgere er personer med længerevarende ophold, der allerede har samme adgang som statsborgere til social bistand og social beskyttelse, kan erhvervelsen af statsborgerskab i højere grad være et spørgsmål om adgang til demokratisk deltagelse end om adgang til velfærd eller arbejdsløshedsydelser.
tā kā daudzi pieteikumu iesniedzēji ir pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem jau ir tāda pati piekļuve sociālajai palīdzībai un sociālajai aizsardzībai kā pilsoņiem, pilsonības iegūšana drīzāk var būt jautājums, kas attiecas uz piekļuvi demokrātiskai līdzdalībai, nevis jautājums, kas attiecas uz piekļuvi labklājībai vai bezdarbnieka pabalstiem.

andre specifikke ydelser omfatter den almindelige arbejdsløshedsydelse til italienske arbejdstagere, der er vendt hjem til italien, og særlige arbejdsløshedsydelser til arbejdstagere, som er blevet afskediget af virksomheder i byggebranchen, og til italienske grænsearbejdere i schweiz.
citi īpaši pabalsti ir parastais bezdarbnieka pabalsts itālijas darba ņēmējiem, kuri atgriezušies itālijā, un speciālie bezdarbnieka pabalsti darba ņēmējiem, kurus atlaiduši celtniecības uzņēmumi, kā arī itālijas pierobežas iedzīvotājiem, kuri strādā Šveicē.

i den henseende kæder nogle medlemsstater holdbare offentlige nanser sammen med lavere arbejdsløshed (mindre omkostninger til arbejdsløshedsydelser og højere skatteprovenu takket være bedre udnyttelse af arbejds-kra en).
Šajā ziņā dažas dalībvalstis saista kopā noturīgu valsts nansējumu ar samazi-nātu bezdarbu (zemākas bezdarbnieku pabalstu izmaksas; lielāki nodokļu ieņēmumi, ko dod labāks darbaspēka izmantojums).

ved anvendelsen af artikel 62, stk. 3, i forordning (ef) nr. 883/2004 meddeler den kompetente institution i den medlemsstat, af hvis lovgivning den pågældende person var omfattet under sin seneste lønnede beskæftigelse eller selvstændige virksomhed, bopælsstedets institution og efter anmodning fra denne alle elementer, der er nødvendige for beregningen af arbejdsløshedsydelserne, bl.a. størrelsen af den løn- eller erhvervsindtægt, som den pågældende har haft.
lai piemērotu regulas (ek) nr. 883/2004 62. panta 3. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību aktiem bijusi pakļauta konkrētā persona savas pēdējās algotās vai pašnodarbinātās darbības laikā, paziņo dzīvesvietas iestādei pēc tās lūguma visus faktus, kas nepieciešami, lai aprēķinātu bezdarbnieka pabalstu, un jo īpaši algas apjomu vai saņemtos profesionālos ienākumus.