You searched for: modelberegninger (Danska - Lettiska)

modelberegninger viser, at denne tendens vil fortsætte. problemerne med co
izstrādātie modeļi liecina, ka šī tendence turpināsies, bet pasliktināsies

det er desuden væsentligt i forbindelse med den hyppige brug af modelberegninger også for byområder.
turklāt tas ir būtiski, aizvien vairāk izmantojot modelēšanu pilsētās.

modelberegninger viser at den årlige gennemsnitstemperatur i europa sandsynligvis vil stige mere end den globale gennemsnitstemperatur.
modelēšana liecina, ka vidējā gaisa temperatūra eiropā paaugstināsies vairāk nekā pasaules mērogā.

om muligt bør der anvendes modelberegninger, således at koncentrationernes geografiske fordeling kan udledes af punktdata.
cik vien iespējams, jāizmanto modelēšana, lai iegūtos datus būtu iespējams interpretēt saistībā ar piesārņotāju koncentrācijas ģeogrāfisko sadalījumu.

modelberegninger[8] bekræfter, at fordelingen på transportformer stort set vil stabilisere sig på længere sigt.
izstrādātie modeļi[8] liecina par to, ka atšķirības satrp dažādiem transporta veidiem ilgtermiņā tiks izlīdzinātas.

m) sammenligning af modelberegninger med observationer af forsuring, eutrofiering og ozon ved jordoverfladen med henblik på at forbedre modellerne
m) pēc modeļiem veikto aprēķinu rezultātu salīdzinājumu ar novērojumiem par paskābināšanu, eitrofikāciju un piezemes ozonu nolūkā veikt modeļu uzlabošanu;

for så vidt angår grænseværdier tages der hensyn til resultaterne fra modelberegninger og/eller indikative målinger ved vurdering af luftkvaliteten.
modelēšanas un/vai indikatīvo mērījumu rezultātus ņem vērā, vērtējot gaisa kvalitāti attiecībā uz robežlielumiem.

de faste målinger kan suppleres med modelberegninger og/eller indikative målinger for at give passende oplysninger om den geografiske fordeling af luftkvaliteten.
minētos stacionāros mērījumus var papildināt ar modelēšanu un/vai indikatīviem mērījumiem, kas sniedz pietiekamu informāciju par gaisa kvalitātes telpisko sadalījumu.

i dette tilfælde skal der tages hensyn til resultaterne fra modelberegninger og/eller indikative målinger i forbindelse med vurderingen af luftkvalitet for så vidt angår målværdierne.
Šajā gadījumā modelēšanas un/vai orientējošo mērījumu rezultātus ņem vērā, lai novērtētu gaisa kvalitāti attiecībā uz mērķvērtībām.

disse data kan anvendes til modelberegninger af omfanget af nitratudvaskning og fosfortab fra marker, hvor der tilføres op til 250 kg kvælstof pr. hektar årligt i form af gødning fra græssende husdyr.
Šos datus var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu aprēķināšanai, izmantojot modelēšanu, laukiem, kuros gadā uz vienu hektāru izlieto līdz 250 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku mēsliem.

- miljøovervågning: bestemmelse af pesticidkoncentrationer i miljømedierne som middel til at verificere modelberegninger og prognoser i forbindelse med risikovurdering og brugernes overholdelse af restriktioner og anvisninger på mærkningen.
- vides monitorings: pesticīdu koncentrāciju noteikšana vides sektoros , lai pārbaudītu modeļa aprēķinus un prognozes riska izvērtēšanas laikā, kā arī to, kā lietotāji ievēro ierobežojumus un norādījumus uz etiķetēm.

foreligger der ikke data for så lang en periode, kan medlemsstaterne bestemme overskridelsernes omfang ved at kombinere kortvarige målekampagner på tidspunkter og steder, som formodes at være typiske for de højeste forureningsniveauer, med resultater fra emissionsopgørelser og modelberegninger.
ja pieejami dati par mazāk nekā pieciem gadiem, dalībvalstis, lai noteiktu pārsniegšanu, var apvienot īslaicīgas mērīšanas kampaņas tajā laikā un vietā, kas varētu būt raksturīga augtākajam piesārņojuma līmenim, ar rezultātiem, kuri iegūti no pārskatiem par emisiju un tās modelēšanas.

foreligger der oplysninger for mindre end fem år, kan medlemsstaterne kombinere kortvarige målekampagner i den periode af året og på de steder, der betragtes som typiske for de højeste forureningsniveauer, med resultatet af oplysninger fra emissionsregistre og modelberegninger, og således bestemme overskridelserne af de øvre og nedre vurderingstærskler.
ja dati pieejami par mazāk nekā pieciem gadiem, dalībvalstis vienu gadu var kombinēt īsas mērījumu kampaņas tādās raksturīgās vietās, kur piesārņojums varētu būt tipisks visaugstākā līmeņa piesārņojumam, un rezultātus iegūt no informācijas par emisiju inventarizāciju modelēšanu, lai noteiktu, kā ir pārsniegti augstākie un zemākie novērtējuma robežlielumi.

for zoner og bymæssige områder, hvor oplysninger fra prøveudtagningssteder for stationære målinger suppleres med oplysninger fra modelberegninger og/eller indikative målinger, kan det samlede antal prøveudtagningssteder i bilag v, afsnit i, nedsættes, forudsat at:
zonās un aglomerācijās, kur informāciju no stacionāru mērījumu paraugu ņemšanas vietām papildina modelēšanā un/vai orientējošos mērījumos iegūtā informācija, var samazināt kopējo v pielikuma i iedaļā noteikto paraugu ņemšanas vietu skaitu, ja: