You searched for: täiendkoolituskulud (Estniska - Lettiska)

analüüsis märgitakse näiteks, et esfi kulud elaniku kohta olid kõige suuremad iirimaal, portugalis ja kreekas (täieõiguslikud eesmärgi 1 riigid) ja hispaanias (1). siiski märgitakse tabelis 3.1, et esfi kulud elaniku kohta igal aastal olid portugalis 2086 eurot ja saksamaal 405 eurot, samas kui iirimaal oli vastav näitaja 12 eurot ja kreekas 17 eurot. on selge, et tabelis esitatud arvud ei ühti aruteluga tekstis. veelgi olulisem on väide, mille kohaselt kõikides liikmesriikides tehtud esfi täiendkoolituskulud võrreldes riigisiseste kuludega olid väiksemad kui nimetatud kulud võrreldes aktiivse tööturupoliitika kuludega. kõige suuremad kulud olid kreekas ja portugalis (2). siiski ei ole tabelis 3.1 kreeka puhul märgitud mingeid esfi kulusid veergu, kus esitatakse esfi täiendkoolituskulud võrreldes riigisiseste kuludega.
piemēram, ir teikts, ka:%quot%esf izdevumi uz iedzīvotāju bija vislielākie Īrijā, portugālē un grieķijā (pilnībā 1. mērķa valstis) un spānijā%quot%[1]. tomēr 3.1. tabulā norādīti dati par esf izdevumiem uz iedzīvotāju gadā portugālei eur 2086 apmērā un eur 405 apmērā vācijai, kamēr Īrijā eur 12 un grieķijā eur 17. acīmredzami tabulā norādītie dati neatbilst iztirzājumam tekstā. vēl jo svarīgāks ir apgalvojums%quot%esf izdevumi izglītībai attiecībā pret valsts izdevumiem visās valstīs bija mazāki nekā relatīvie izdevumi almp. vislielākie tie bija grieķijai un portugālei2%quot%. tomēr 3.1. tabulā grieķija ir klasificēta kā valsts bez esf izdevumiem attiecīgajā ailē par esf izdevumiem izglītībai attiecībā pret valsts izdevumiem.