You searched for: töötushüvitisele (Estniska - Lettiska)

kindlustatul on õigus töötushüvitisele, kui ta vastavalt järgmistele kumulatiivsetele tingimustele
atraitnēm, kurām nav bērnu, kuras sasniegušas 45œgadu vecumu un kuras ir bijušas laulībā vismaz 5œgadus, ir tiesības uz atraitņu pensiju.

j. petersen sai sotsiaalkindlustushüvitist, mis ühendab töötushüvitisele ja töövõimetushüvitisele omased elemendid.
petersens saņēma sociālo pabalstu, kam piemīt bezdarbnieka pabalstam un darbnespējas pabalstam raksturīgās īpašības.

sarnaselt olukorrale, kus töötu kaotab õiguse töötushüvitisele, kui ta asub tööle, kaotab neile õiguse ka ettemaksete saaja.
avansa saņēmēju piemeklē tāds pats liktenis kā bezdarbnieku, kurš zaudē tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, kad tas iestājas darbā.

töötushüvitisele lisaks võib töötuskindlustuse alusel maksta hüvitisi osalise töötuse, halbade ilmastikutingimuste või tööandja maksejõuetuse korral, samuti rahalisi hüvitisi tööturgu käsitlevate meetmete alusel.
gadījumā, kad miris apdrošināts algots darba ņēmējs vai arī vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs profesionālās pensiju apdrošināšanas ietvaros, tiek piešķita profesionālās pensiju apdrošināšanas apgādnieka zaudējuma pensija.

Õiguse töötushüvitisele võib teatud ajaks peatada, kui kindlustatu ilma vastuvõetava põhjuseta lepingu lõpetab, kui ta ei pinguta piisavalt, et ise tööd leida või kui ta keeldub tööhõiveameti poolt pakutavast tööst.
pret bezdarba risku ir apdrošinātas personas, kurām ir obligātā vecuma un apgādnieka zaudējuma apdrošināšana, kuras kā algoti darba ņēmēji veic sociālās apdrošināšanas iemaksas un kuras vēl nav sasniegušas pensijas vecumu.

et oma õigusi hüvitisele kasutada, peab kindlustatu isiklikult ja õigeaegselt, st hiljemalt alates esimesest päevast, mil ta kavatseb oma õigust töötushüvitisele kasutada, registreerima ennast oma elukohajärgses omavalitsuses või pädevas tööhõiveametis vastavalt kantoni õigusnormidele.
apdrošinātajai personai ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja tā vienlaicīgi atbilst visiem šiem nosacījumiem:

saksa õigusakte on muudetud, et kehtestada põhisäte tööotsijatele, asendades kehtiva töötushüvitise ja osaliselt ka sotsiaalabina antava toimetulekutoetuse. see „ii töötushüvitis” on segatüüpi hüvitis, mis sisaldab sotsiaalkindlustuse ja sotsiaalabi elemente ning on mitteosamakseline, kuna seda rahastab valitsus, seega vastab see mitteosamakselise erihüvitise tunnustele. kõnealusele muudatusele tuleks viidata jaotises „d. saksamaa”. isikute jaoks, kes said varem osamakselist töötushüvitist, hõlmab ii töötushüvitis kahel esimesel aastal lisasummat, mis on protsent erinevusest varasema, s.t osamakselise töötushüvitise ja ii töötushüvitise vahel. selle täiendusega seotakse hüvitis kaudselt varasema sissetulekuga. seetõttu ei osutata jaotises „d. saksamaa” esitatud viites ii töötushüvitisele abikõlblikkuse korral selle lisasumma suhtes.
vācijas tiesību akti ir grozīti, lai ieviestu pamatnoteikumu attiecībā uz darba meklētājiem, nomainot pašreizējo bezdarbnieka pabalstu un daļēji iztikas pabalstu sociālās palīdzības ietvaros. Šis „bezdarbnieka pabalsts ii" ir jaukts pabalsts, kas satur sociālā nodrošinājuma un sociālās palīdzības elementus un nav balstīts uz iemaksām, jo to finansē valdība, tādējādi atbilstot kritērijiem, lai to varētu uzskatīt par speciālu, uz iemaksām nebalstītu pabalstu. uz to izdarāma atsauce pozīcijā „d. vĀcija". tomēr attiecībā uz personām, kuras iepriekš saņēmušas uz iemaksām balstītus bezdarbnieka pabalstus, bezdarbnieka pabalsts ii pirmajos divos gados ietver piemaksu, kas ir procenti no starpības starp iepriekšējo – uz iemaksām balstīto – bezdarbnieka pabalstu un bezdarbnieka pabalstu ii. ar šo piemaksu pabalsts ir – netieši – saistīts ar iepriekšējiem ienākumiem. tāpēc atbilstības gadījumā šī pielikuma kritērijiem atsauce pozīcijā „d. vĀcija" neattiecas uz bezdarbnieka pabalstu ii.