You searched for: medieorganisationer (Svenska - Lettiska)

producerande och sändande medieorganisationer
plašsaziņas līdzekļu organizācijas, kas izstrādā programmas un veic apraidi

integrationsaktörer och medieorganisationer kan ha gemensamma, överlappande eller motstridiga intressen.
integrācijas dalībnieku un plašsaziņas līdzekļu organizācijas intereses var tikt izmantotas savstarpējai apmaiņai, tās var pārklāties vai arī būt pretrunīgas.

etniska medieorganisationer kan främja integrationen och samtidigt bevara den etniska och kulturella identiteten.
etniskās plašsaziņas līdzekļu organizācijas var veicināt integrāciju, vienlaikus saglabājot etnisko un kultūras identitāti.

i mediebudgeten fastställs ett tak för det årliga stöd som får ges till offentliga programföretag (och andra medieorganisationer).
plašsaziņas līdzekļu budžeta līmenis nosaka sabiedriskajām raidorganizācijām un citām plašsaziņas līdzekļu organizācijām pieejamā ikgadējā finansējuma griestus.

medierna utgör ett universum i sig och det kan vara svårt för integrationsaktörerna att hitta rätt i mängden av medieorganisationer, som alla har sitt eget uppdrag och sina egna intressen.
plašsaziņas līdzekļi ir kā visums, un integrācijas dalībniekiem var būt grūti atrast savu vietu konglomerātā, ko veido plašsaziņas līdzekļi, kuriem katram ir savs uzdevums un intereses.

eftersom många kommer in i yrket utan formella journalistkvalifikationer eller mediestudier, kan interkulturell utbildning också infogas i de vidareutbildningskurser och den utbildning på jobbet som erbjuds av medieorganisationer, branschorgan och förbund.
tā kā daudzi cilvēki sāk strādāt šajā profesijā bez formālas kvalifikācijas žurnālistikā vai plašsaziņas līdzekļu studijās, mācības starpkultūru jomā var iekļaut arī profesionālās izaugsmes kursos un praktiskajā apmācībā darbā, ko piedāvā plašsaziņas līdzekļu organizācijas, profesionālas struktūras un apvienības.

medieorganisationer, branschorganisationer, fackföreningar och arbetsgivarorganisationer bör överväga att i sina rekryteringsstrategier inrikta sig på arbetskraft som utbildat sig utomlands samt anordna utbildning som ger de färdigheter och den kunskap som krävs för att personer som utbildat sig utomlands ska kunna arbeta effektivt i värdlandet.
plašsaziņas līdzekļu organizācijām, profesionāļu organizācijām, apvienībām un darba devēju organizācijām jāapsver, kā iekļaut ārvalstīs apmācītus profesionāļus savās darbinieku atlases stratēģijās un organizēt mācības, tādējādi nodrošinot prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas ārvalstīs izglītību ieguvušam profesionālim, lai viņš varētu efektīvi strādāt uzņēmējā valstī.

det ökade utbudet av medier förklarar delvis utvecklingen av parallella medierum där invandrarna i europa kan titta på satellit-tv, lyssna på radiosändningar och delta i diskussionsforum på internet eller läsa nyheter från sitt ursprungsland eller sin ursprungsregion eller från etniska medieorganisationer i europa.
lielā plašsaziņas līdzekļu izvēle daļēji izskaidro tādu paralēlo plašsaziņas līdzekļu telpu rašanos, kurās imigranti eiropā var skatīties satelīttelevīziju, klausīties radioraidījumus, aplūkot ziņu tīmekļa vietnes un piedalīties apspriežu forumos, ko izveidojušas to izcelsmes valstis vai reģioni, vai eiropā darbojošās etniskās plašsaziņas līdzekļu organizācijas.

medieorganisationerna håller på att lära sig att fånga behoven hos en alltmer mångskiftan- de publik, undanröja hindren och ge människor med invandrarbakgrund tillgång till de möjligheter som mediebranschen och medieorganisationerna erbjuder.
plašsaziņas līdzekļu organizācijas mācās izprast arvien daudzveidīgākās mērķauditorijas vajadzības, likvidēt šķēršļus un radīt iespējas darboties savās profesijās un organizācijās cilvēkiem, kuru izcelsme saistīta ar imigrāciju.