Şunu aradınız:: metnu (Sırpça - Letonca)

i zagrlivši ih metnu na njih ruke te ih blagoslovi.
un viņš tos apskāva un, uzlicis tiem rokas, tos svētīja.

i metnu na nju ruke, i odmah se ispravi i hvaljaše boga.
un viņš uzlika tai rokas; un tūdaļ tā uzcēlās un godināja dievu.

a isus znajuæi pomisli srca njihovih uze dete i metnu ga preda se,
un jēzus, redzēdams viņu sirds domas, paņēmis bērnu, novietoja to sev blakus,

a neki od njih hteše da ga uhvate; ali niko ne metnu ruku na nj.
un daži no tiem gribēja viņu apcietināt, bet rokas neviens viņam nepielika.

a kad vide simon da se daje duh sveti kad apostoli metnu ruke, donese im novce
bet sīmanis, redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu tiek dots svētais gars, piedāvāja tiem naudu,

i onde našavši kapetan ladju aleksandrijsku koja plovi u talijansku, metnu nas u nju.
tur simtnieks, atradis kādu kuģi no aleksandrijas, kas brauca uz itāliju, pārvietoja mūs tanī.

i reèe: zaista vam kažem: ova siromašna udovica metnu više od sviju:
un viņš sacīja: patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi,

i sakri od novaca sa znanjem i žene svoje, i donesavši jedan deo metnu apostolima pred noge.
un ar sievas ziņu noslēpa daļu no tīruma maksas, bet kādu daļu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.

a kad pavle metnu ruke na njih, sidje duh sveti na njih, i govoraše jezike i proricahu.
un kad pāvils uzlika tiem rokas, svētais gars nāca uz viņiem, un tie runāja valodās un pravietoja.

tada gledahu da ga uhvate; i niko ne metnu na nj ruke, jer još ne beše došao èas njegov.
tad tie meklēja viņu satvert, bet neviens viņam rokas nepielika, jo vēl viņa stunda nebija pienākusi.

i rodi sina svog prvenca, i povi ga, i metnu ga u jasle; jer im ne beše mesta u gostionici.
un viņa dzemdēja savu pirmdzimto dēlu, un ietina viņu autiņos, un ielika viņu silē, jo tiem nebija vietas mājvietā.

i uzevši za ruku slepoga izvede ga napolje iz sela, i pljunuvši mu u oèi metnu ruke na nj, i zapita ga vidi li šta.
un viņš, paņēmis neredzīgo aiz rokas, izveda to ārpus miesta; ar siekalām apslapinājis viņa acis un uzlicis tam savas rokas, viņš jautāja, vai viņš ko redzot?

i gledaæe neki od naroda i plemena i jezika i kolena telesa njihova tri dana i po, i neæe dati da se njihova telesa metnu u grobove.
un cilšu, un tautu, un valodu, un tautību ļaudis redzēs viņu līķus trīs ar pus dienas un neļaus viņu līķus likt kapā.

i dozvavši uèenike svoje reèe im: zaista vam kažem: ova siromašna udovica metnu više od svih koji meæu u božju haznu.
un viņš, pieaicinājis savus mācekļus, tiem sacīja: patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne vairāk iemetusi nekā visi, kas upuru lādē tika metuši.

i kupivši platno, i skinuvši ga, obavi platnom, i metnu ga u grob koji beše iseèen u kamenu, i navali kamen na vrata od groba.
bet jāzeps, nopircis audeklu un noņēmis viņu, ietina audeklā un ielika viņu kapā, kas bija izcirsts klintī, un pievēla kapa durvīm akmeni.

i uzevši onih pet hlebova i dve ribe pogleda na nebo, i blagoslovi, pa prelomi hlebove, i dade uèenicima svojim da metnu ispred njih; i one dve ribe razdeli svima.
un viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis, pacēla acis pret debesīm, svētīja un lauza maizi, un deva saviem mācekļiem, lai tie viņiem liek priekšā; arī divas zivis viņš sadalīja visiem.

i kad svršiše sve što je pisano za njega, skinuše ga s drveta i metnuše u grob.
kad tie visu bija izpildījuši, kas par viņu rakstīts, noņēmuši viņu no krusta, tie ielika viņu kapā.