검색어: põhinäitajaid (에스토니아어 - 라트비아어)

„neid tulemuslikkuse põhinäitajaid”
“šos galvenos darbības rādītājus”

põhinäitajaid kohaldatakse kõikide organisatsioonitüüpide suhtes.
pamatrādītājus piemēro visiem organizāciju veidiem.

--- põhinäitajaid edastatakse euroala agregaatide koostamiseks.
--- pamatrādītāji, kas jānosūta euro zonas kopsavilkuma rādītāju sagatavošanai.

esitada tuleb järgmisi põhinäitajaid ja täiendavat teavet:
sniedz šādus galvenos rādītājus un papildinformāciju:

neid põhinäitajaid võib raamprogrammi „horisont 2020” rakendamise käigus täpsustada.
Šos rādītājus pamatprogrammas "apvārsnis 2020" īstenošanas gaitā ir iespējams precizēt.

personalipoliitika tulemuslikkuse mõõtmise osas on ekp otsustanud järk-järgult rakendada tulemuslikkuse põhinäitajaid.
kas attiecas uz darba veikuma mērīšanu personāla vadībā, ecb ir nolēmusi pamazām uzsākt galveno darba izpildes rādītāju ieviešanu.

esitatavate statistiliste andmete liik tuleb esitada kaht liiki näitajaid: põhinäitajaid ja lisaandmeid.
sniedzamo statistikas datu veids jāsniedz divu veidu rādītāji: pamatrādītāji un papildu informācija.

ekp jälgib ja uurib korrapäraselt mitmeid põhinäitajaid, mille hulgas on väga olulisel kohal rahaagregaadid.
no pamatrādītāju kopuma, ko ecb regulāri pārrauga un pēta, ļoti būtiski ir monetārie rādītāji.

kuna vahetuskursid peaksid peegeldama majanduse põhinäitajaid, on jätkuvalt prioriteediks vahetuskursi paindlikkuse soodustamine suuremates riikides ja piirkondades, kus seda ei ole.
tā kā valūtas kursiem būtu jāatspoguļo ekonomiskie pamati, valūtas kursu elastība lielākajās valstīs un reģionos, kur tās nav, joprojām ir prioritāte.

ekp arvestab jätkusuutlikkuse hindamiseks eelarvearengu põhinäitajaid perioodil 1997–2006, valitsussektori rahanduse väljavaateid ja probleeme ning keskendub eelarvepuudujäägi ja riigivõla vahelistele seostele.
visbeidzot, kipras iespējamā atkalapvienošanās varētu radīt papildu strukturālās un fiskālās problēmas atkarībā no konkrētām tautsaimniecībā un finansēs veicamām pārmaiņām.

jätkusuutlikkuse hindamisel kontrollib ekp eelarvepoliitika arengu põhinäitajaid käsitletaval perioodil, kaalub riigi rahanduse väljavaateid ja väljakutseid ning jälgib seoseid eelarve puudujäägi ja valitsussektori võla arengu vahel. tagasi algusse
lai novērtētu konverģences līmeni, ecb izsaka savu viedokli par fiskālo attīstību. attiecībā uz ilgstspēju ecb novērtē galvenos fiskālās attīstības rādītājus attiecīgajā periodā, apsver valsts finanšu perspektīvas un uzdevumus un pievērš uzmanību saiknei starp budžeta deficīta un parāda attīstību.

keskkonna ja kliimaga seotud prioriteete, sealhulgas põhinäitajaid järgitakse euroopa poolaasta raames, kui kõnealused prioriteedid on tähtsal kohal üksikute liikmesriikide jätkusuutliku majanduskasvu väljavaadetes, mille kohta on esitatud riigipõhised soovitused.
vides un klimata prioritātes tiks īstenotas “eiropas pusgada” satvarā, tostarp iekļaujot galvenos rādītāju, ja minētās prioritātes ir būtiskas ilgtspējīgas izaugsmes iespējām konkrētās dalībvalstīs, kurām adresēti valstij paredzētie ieteikumi.

esitada tuleb järgmisi põhinäitajaid ja täiendavat teavet:--- põhinäitajad, mida edastatakse euroala agregaatide koostamiseks: kõik osalevad liikmesriigid peavad esitama täpsed andmed, kui tege ­ likud andmed on kättesaadavad.
sniedz šādus galvenos rādītājus un papildinformāciju:--- galvenie rādītāji, kas jānosūta, lai veidotu euro zonas apkopotos rādītājus: visas iesaistītās dalībvalstis nosūta šos detalizētos datus, kad pieejami faktiskie dati.

350. komisjon jätkab riigiabi tulemustabeli koostamist kaks korda aastas. 2005. aasta sügise tulemustabelis[182] vaadeldi seda, kas liikmesriigid on saavutanud lissaboni strateegia eesmärgi vähendada abi ja keskendada see paremini, andes ülevaate liikmesriikide poolt 2004. aastal antud (potentsiaalse) konkurentsi moonutava mõjuga abi suurusest ja liigist ning uurides selle aluseks olevaid suundumusi. esimest korda esitati põhjalikud andmed kõigi 25 euroopa liidu liikmesriigi kohta. selles tulemustabelis pöörati erilist tähelepanu keskkonna kaitseks ja energia säästmiseks antud abile. 2005. aasta kevade tulemustabelis[183] keskendutakse sellele, kuidas komisjon on käsitlenud mitmeid avalikule ringhäälingule riigiabi andmisega seotud juhtumeid ja ulatuslik osa on pühendatud ebaseaduslikult antud riigiabi tagasinõudmisele. tulemustabeli interneti-versioon[184] on käesoleva ja eelmiste tulemustabelite elektrooniline versioon, mis sisaldab põhinäitajaid ja laia valikut statistilisi tabeleid.
350. komisija turpina katru gadu publicēt divus valsts atbalsta rezultātu apkopojuma izdevumus. rezultātu apkopojuma 2005. gada rudens izdevumā[182] ir aplūkots dalībvalstu ieguldījums, virzoties uz lisabonas stratēģijas mērķi, t.i., mazāku un mērķtiecīgāku valsts atbalstu – vispirms ir uzskaitītas dalībvalstu 2004. gadā piešķirtā valsts atbalsta summas un veidi, kas (potenciāli) varētu radīt konkurences traucējumus, un tālāk ir analizētas galvenās tendences. pirmo reizi ir publicēti vispusīgi dati par visām es 25 dalībvalstīm. Šajā izdevumā īpaša uzmanība ir veltīta arī vides aizsardzības un enerģijas taupīšanas valsts atbalstam. rezultātu apkopojuma 2005. gada pavasara izdevumā[183] savukārt īpaša uzmanība ir veltīta virknei komisijas izmeklēto lietu saistībā ar valsts apraides sabiedrībām piešķirto valsts atbalstu, un plaša sadaļa ir veltīta nelikumīgi piešķirta valsts atbalsta piedziņas procesam. ar šiem un agrākajiem rezultātu apkopojumiem elektroniskā formātā var iepazīties tiešsaistē,[184] kur ir atrodams arī svarīgāko indikatoru kopums un plašs statistikas tabulu klāsts.