Şunu aradınız:: pasažierkilometru (Letonca - Estonca)

pasažierkilometru skaits katrā lidlauku pārī,
reisijakilomeetrite arv lennuväljade paari kohta;

nrv 1.2 ir izteiktas kā: pasažieru fwsi skaits gadā nopietnu negadījumu rezultātā/pasažierkilometru skaits gadā.
nrv 1.2, väljendatuna järgmiselt: reisijatega seotud rasketest õnnetustest tulenevate surmajuhtumite ja kaalutud raskete vigastuste arv aastas/reisijakilomeetrite arv aastas.

lai gan pēdējās dekādes laikā aviosabiedrības ir samazinājušas degvielas patēriņu par 1–2 % uz vienu pasažierkilometru un arī trokšņa emisijas no
kuigi lennuettevõtjad on viimasel aastakümnel vähendanud kütusetarbimist 1–2% reisijakilomeetri kohta ja lennukite tekitatud müra on oluliselt vähenenud, on tsiviillennunduse üldine keskkonnamõju liikluse kasvu elavnemise tõttu suurenenud.

ja līdzšinējās tendences turpināsies arī nākotnē, paredzams, ka nākamo 40 gadu laikā pasažierkilometru skaits divkāršosies un attiecībā uz aviopārvadājumiem palielināsies pat divtik ātri.
kui senised tendentsid tulevikus jätkuvad, kahekordistub prognooside kohaselt reisijakilomeetrite arv järgmise 40 aasta jooksul ning kasvab õhutranspordi puhul sellest kaks korda kiireminigi.

skaitliskā izteiksmē dzelzceļa pasažieru pārvadājumi 25 es dalībvalstīs laikposmā no 1995. līdz 2004. gadam ir pieauguši no 319 miljardiem pasažierkilometru līdz 350 miljardiem pasažierkilometru, kas ir 10% pieaugums jeb aptuveni 1% pieaugums gadā, salīdzinot ar 2% pieaugumu autotransporta jomā un 5% pieaugumu gaisa pārvadājumu jomā. vairākveidu transporta dzelzceļa daļa tajā pašā laikā ir nedaudz samazinājusies no 6,3% līdz 5,9%. Šādu zaudējumu iemesls ir izteiktā dzelzceļa satiksmes lejupslīde jaunajās dalībvalstīs, kur strauji sāk dominēt privāto automašīnu izmantošana un trūkst ieguldījumu dzelzceļa nozarē. Šie skaitļi ir uzskatāmi parādīti un sīki izanalizēti 12. pielikumā.
arvandmetes väljendatuna on reisijate raudteetransport el-25 ulatuses kasvanud 319 miljardilt reisijakilomeetrilt 1995. aastal 350 miljardi reisijakilomeetrini 2004. aastal, seega on tegemist 10%lise kasvuga, ehk ligikaudu 1%ga aastas, võrrelduna maanteetranspordi 2% ja lennutranspordi 5%ga. raudteetranspordi osatähtsus on samal ajavahemikul veidi vähenenud, langedes 6,3 protsendilt 5,9 protsendini. see langus on tingitud raudteeliikluse palju suuremast langusest uutes liikmesriikides, kus on täheldatav eraauto populaarsuse uus tõus ning kus raudteesse tehtavad investeeringud ei ole piisavad. need arvandmed ja nende üksikasjalik analüüs on esitatud 12. lisas.