Sie suchten nach: apžēlojies (Lettisch - Norwegisch)

un paceltā balsī sacīja: jēzu, mācītāj, apžēlojies par mums!
og de ropte høit: jesus, mester! miskunn dig over oss!

tad viņš sauca, sacīdams: jēzu, dāvida dēls, apžēlojies par mani!
og han ropte: jesus, du davids sønn! miskunn dig over mig!

sīmanis stāstīja, kā dievs pirmo reizi apžēlojies, lai no pagāniem veidotu tautu savam vārdam.
simeon har fortalt hvorledes gud fra først av drog omsorg for å få et folk av hedninger for sitt navn.

un bieži tas viņu metis ugunī un ūdenī, lai viņu nogalinātu. bet ja tu ko spēj, tad palīdzi un apžēlojies par mums!
og jesus spurte hans far: hvor lang tid har han hatt det slik? han sa: fra barndommen av;

un daudzi to apsauca, lai viņš paliktu klusu. bet viņš vēl skaļāk sauca: dāvida dēls, apžēlojies par mani!
og mange truet ham at han skulde tie; men han ropte enda meget mere: du davids sønn! miskunn dig over mig!

un kad jēzus no turienes gāja tālāk, viņam sekoja divi aklie, saukdami un sacīdami: dāvida dēls, apžēlojies par mums!
og da jesus gikk derfra, fulgte der ham to blinde, som ropte: miskunn dig over oss, du davids sønn!

bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. bet viņš vēl skaļāk sauca: dāvida dēls, apžēlojies par mani!
og de som gikk foran, truet ham at han skulde tie. men han ropte enda meget mere: du davids sønn! miskunn dig over mig!

un, lūk, divi aklie, sēdot ceļmalā, dzirdēja jēzu garām ejam, un viņi sauca, sacīdami: kungs, dāvida dēls, apžēlojies par mums!
og se, to blinde satt ved veien, og da de hørte at det var jesus som gikk forbi, ropte de: miskunn dig over oss, herre, du davids sønn!

tad viņš sauca, sacīdams: tēvs, Ābraham, apžēlojies par mani un sūti lācaru, lai viņš, sava pirksta galu ūdenī iemērcis, dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šais liesmās!
da ropte han: fader abraham! forbarm dig over mig og send lasarus, forat han kan dyppe det ytterste av sin finger i vann og svale min tunge! for jeg pines storlig i denne lue.