Şunu aradınız:: lovvalgsregler (Danca - Letonca)

lovvalgsregler
likumu kolīzijas normas

2.8 domstolskompetence og lovvalgsregler
2.8 jurisdikcija un piemērojami tiesību akti

om lovvalgsregler for kontraktlige forpligtelser (rom i)
par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (romas i regula)

skal der i fællesskabets lovvalgsregler sondres mellem fast ejendom og løsøre?
sevišķi - vai kopienas kolīzijas norma jādiferencē starp kustamo mantu un nekustamo īpašumu?

- på særlige områder fastsætter lovvalgsregler for forpligtelser uden for kontraktforhold, eller
- īpašos jautājumos reglamentē kolīzijas normas saistībā ar ārpuslīgumiskām saistībām, vai

a) på særlige områder fastsætter lovvalgsregler for forpligtelser uden for kontraktforhold, eller
a) īpašos jautājumos reglamentē kolīzijas normas saistībā ar ārpuslīgumiskām saistībām, vai

i november 2004 opfordrede rådet kommissionen til at fremlægge en grønbog om lovvalgsregler i skilsmissesager.
eiropadome 2004. gada novembrī aicināja komisiju iesniegt zaļo grāmatu par tiesību kolīziju normām laulības šķiršanas lietās.

- en grønbog om lovvalgsregler i forbindelse med skilsmisser (rom iii), i 2005.
- 2005. gadā - zaļo grāmatu par likumu kolīziju lietās sakarā ar laulības šķiršanu (roma iii).

det gælder lovvalgsregler, som parterne i en verserende sag efter fælles overenskomst kan beslutte at anvende.
tas attiecas uz kolīziju normām, par kuru piemērošanu var vienoties tiesvedībā iesaistītās puses.

den ret, parterne vælger, vil anvende den lov, der i henhold til de nationale lovvalgsregler finder anvendelse.
pušu izraudzītā tiesa piemērotu tādus tiesību aktus, kādus paredz tās valsts kolīziju normas.

den lov, der skal anvendes efter de ensartede lovvalgsregler, er denne lovs materielle regler og ikke dens internationalprivatretlige regler.
piemērojamo tiesību noteikšana saskaņā ar vienotām tiesību kolīziju normām attiecīgi nozīmē to, ka tiek norādītas piemērojamo tiesību materiāltiesiskās normas, bet nevis to starptautisko privāto tiesību norma.

28. på særlige områder fastsætter lovvalgsregler for kontraktlige forpligtelser; en liste over sådanne gældende retsakter findes i bilag 1
(a) attiecībā uz konkrētiem jautājumiem nosaka tās tiesību kolīzijas normas, kas attiecas uz līgumsaistībām; šādu pašlaik spēkā esošu aktu saraksts dots 1. pielikumā.

kombinationen af forskellige lovvalgsregler og de nuværende kompetenceregler kan skabe en række problemer i forbindelse med "internationale skilsmisser".
dažādu kolīzijas normu un spēkā esošās jurisdikcijas noteikumu apvienojums var radīt virkni problēmu “starptautisko” laulību šķiršanu sakarā.

om ændring af forordning (ef) nr. 2201/2003 for så vidt angår kompetence og om indførelse af lovvalgsregler i ægteskabssager
ar ko groza regulu (ek) nr. 2201/2003 attiecībā uz jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus par šajās lietās piemērojamām tiesībām

lovvalgsregler har siden amsterdam-traktatens ikrafttrædelse henhørt under artikel 61, litra c), i ef-traktaten.
kopš amsterdamas līguma stāšanās spēkā, uz kolīzijas normām attiecas ekl 61. panta c) apakšpunkts.

rådets fælles holdning med henblik på vedtagelse af europa-parlamentets og rådets forordning om lovvalgsregler for forpligtelser uden for kontrakt (“rom ii”)
kopējo nostāju, ko padome pieņēmusi nolūkā pieņemt eiropas parlamenta un padomes regulu par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („roma ii”)

den egentlige tilbagebetaling reguleres af den valgte lov ifølge forordningens øvrige lovvalgsregler (jf. artikel 17, stk. 1, litra e).
konkrētāk, atlīdzība būs pakļauta likumam, kas norādīts citās regulas kolīzijas normās (sal. ar 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu).

hvad angår spørgsmålet om retternes kompetence, henvises til kommissionens forslag til forordning om lovvalgsregler for forpligtelser uden for kontraktforhold ("rom ii-forordningen")[5].
attiecībā uz jautājumu par piemērojamiem tiesību aktiem jāsniedz norāde uz komisijas priekšlikumu regulai par likumiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām („ii romas regula”)[5].

problemerne i forbindelse med en tværnational arvesag skyldes hovedsagelig forskelle i de grundlæggende bestemmelser samt i retsplejereglerne og lovvalgsreglerne i medlemsstaterne.
grūtības, ar kurām saskaras transnacionālā mantošanā galvenās iesaistītās personas, vairumā gadījumu saistītas ar atšķirīgiem būtiskiem likumiem, procedūras normām un likumu konfliktu normām, kas regulē šo jautājumu dalībvalstīs.